Slovēnijas Rivjēra Jāņos ar Hotel Neptun 4*

Slovēnijas teritorijas 20,273 m2 dzīvo apm. 2 miljoni iedzīvotāju. Tomēr skaitļi neko daudz nepasaka par šo brīnišķīgo nelielo valsti Eiropas vidienē, kur nelielā teritorijā koncentrēta liela dabasskatu daudzveidība un tūrismam draudzīga sabiedrība. Apmēram 40% Slovēnijas iekšzemes teritorijas veido kalni ar augstāko virsotni Triglav (2864m). Pusi no valsts aizņem meži. Pāris stundās ceļotājs var nonākt no Alpu virsotnēm līdz Adrijas kūrortiem. Valstī ir 3 oficiālās valodas –slovēņu, ungāru un itāļu.

Atrodoties tirdzniecības ceļu krustpunktā, tā vienmēr bijusi kārdinoša vieta svešzemju iekarotājiem. Slovēnija ir bijusi Romas impērijas daļa, ietilpusi Venēcijas Republikā, Karantānijas hercogistē, Svētās Romas impērijā, Habsburgu monarhijā, Austrijas impērijā, Serbu, horvātu un slovēņu karalistē, Itālijas karalistē, Horvātijas Neatkarīgajā valstī un Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federālajā Republikā. Neatkarību ieguva 1991. gadā pēc „10 dienu kara” sabrūkot DSFR. Slovēnija ir NATO, Šengenas un eirozonas dalībniece un viena no ekonomiski veiksmīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm.

Ļubļana

Ļubļana ir Slovēnijas Republikas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Tā ir neliela ( 280,000 iedzīvotāju), ērta un iedzīvotājiem un tūristiem ļoti draudzīga. Cauri gadsimtiem pilsētu ietekmējusi tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta ģermāņu, latīņu un slāvu kultūru krustcelēs. Leģenda vēsta, ka tieši šeit sengrieķu varonis Jasons, kurš kopā ar argonautiem devās pēc zelta aunādas, nogalināja pūķi, kas kļuva par vienu no pilsētas simboliem. Cauri pilsētai plūst Ļubļaņicas upe. Tās austrumu krastā atrodas Vecpilsēta un pils, bet rietumu - mūsdienīgie pilsētas rajoni. Lai arī Ļubļanā ir ļoti labi organizēta sabiedriskā transporta kustība, to viegli izstaigāt kājām.

Vēsture

Pirmās liecības par cilvēku klātbūtni Ļubļanas apkārtnē datējamas ar 2000 gadu p. K. Šī teritorija bija tranzīta punkts senajām grieķu, itāļu un ķeltu ciltīm. Ap 50. gadu p. K. romieši šeit uzbūvēja nocietinājumu, kas vēlāk kļuva aizsākums pilsētai. Ap 6 gs. te sāka dzīvot slovēņu tālie senči. Pirmo reizi kaut kas līdzīgs Ļubļanas nosaukumam atrodams 1144. gadā datētā dokumentā. 1220. gadā Ļubļanai tika piešķirtas pilsētas tiesības, tajā skaitā - kalt pašai savu naudu. No 1278. līdz 1797. gadam pilsētu pārvaldīja Habsburgu dinastija. Šajā vēstures periodā jāpiemin 1461. gads, kad tika nodibināta Ļubļanas diocēze un Sv. Nikolaja baznīca kļuva par katedrāli un 1511. gads, kad postoša zemestrīce iznīcināja daļu pilsētas, kas pēc tam tika pārbūvēta Renesanses stilā. Ļubļana kļuva par reģiona mākslas, kultūras un brīvdomības centru. 17.gs. pilsētā tika uzbūvētas pirmās Baroka stila ēkas. Pēc 4 gadiem Napoleona pakļautībā, 1815. gadā Ļubļana no jauna nonāca zem Austrijas impērijas karoga. 1849. gadā pilsētā pienāca pirmais vilciens no Vīnes un 8 gadus vēlāk dzelzceļa līnija savienoja to ar Triesti. 1895. gadā Ļubļana atkal piedzīvoja zemestrīci, kuras rezultātā cieta 10 % no ēkām. Tās vēlāk tika pārbūvētas lielākoties Art Nouveau stilā. 1918. gadā pēc Austroungārijas sabrukuma, reģions pievienojās Serbu, horvātu un slovēņu karalistei. 2. Pasaules kara laikā pilsētu okupēja fašistiskā Itālija un Ļubļana tika pasludināta par tai piederošas provinces galvaspilsētu. Pēc kara Ļubļana kļuva par komunistiskās Dienvidslāvijas sastāvā esošās Slovēnijas Sociālistiskās Republikas galvaspilsētu un šo statusu saglabāja arī pēc 1991. gada, kad Slovēnija ieguva neatkarību.

FlyMeAway iesaka skaistākās vietas Slovēnijā

Pirana

Pilsēta tiek dēvēta par Slovēnijas piekrastes dārgakmeni. Gleznainā senatnīgā ostas pilsēta ar tradicionālo, senatnīgo vecpilsētu, tiek dēvēta arī par Slovēnijas Venēciju. To no vienas puses apskalo jūra, bet no otras – aizsargā varenie pilsētas aizsargmūri. Ciešās saites ar Venēciju pagātnē, atstājušas būtiskas pēdas pilsētas izskatā vēl šodien. Pilsētas centrālais laukums lepojas ar nozīmīgām vēsturiskām pilīm, māju, kurā dzimis 18.gs.slavenais komponists un vijolnieks Džuzepe Tartini un viņam veltīto pieminekli.

Kopera

Lielākā Slovēnijas Adrijas jūras piekrastes pilsēta. Tās centrālās daļas arhitektūru raksturo gotikas un venēciešu stila iezīmes. Šarmanta un tūristu iemīļota.

Postojnas alas

Lielākā Karsta alu sistēma Slovēnijā un viens no populārākajiem tūristu apmeklējuma maršrutiem. Alas tika atklātas 17. gs., bet publikai pieejamas kļuva 1819. gadā. 5,3 km garumā alas var vērot braucot pa tūristiem īpaši iekārtoto dzelzceļu. Alās var apskatīt ne tikai stalaktītus, stalagmītus un brīnišķīgi izgaismotus pazemes ezerus, bet arī ūdenskrātuvēs dzīvojošas endēmiskas aklas amfībijas.

Predjamas pils

Renesanses stila pils Slovēnijas dienvidrietumos apm. 11 km no Postojnas alām. Pirmo reizi Predjama pieminēta 13.gs., kad gotiskā stila celtni uzbūvēja Akileijas patriarhs. Pils atrodas zem dabiskas arkas dziļi klintī, kas padara piekļūšanu tai ļoti sarežģītu. Vēlāk pili ieguva un paplašināja Adelsbergu bruņinieku ģimene. 15.gs. Predjamas pilī dzīvoja Triestes gubernatora dēls Erazems Luegers, jeb t.s. zagļu barons. Leģenda vēsta, ka Erazems nonācis konfliktā ar valdošo Habsburgu dinastiju pēc tam, kad nogalinājis armijas komandieri, kurš apvainojis viņa draugu. Slēpjoties no Sv. Romas imperatora Frederika III atriebības, Erazems patvērās dzimtas pilī. Kopā ar ungāru karali Matiasu Korvinusu viņš veica uzbrukumus Habsburgu īpašumiem Karniolā. Pēc ilgstoša armijas aplenkuma Erazems kļuva nodevības upuris un tika nogalināts. Atjaunoto pili izpostīja 1511. gada zemestrīce. 1570. gadā barons Filips fon Koblenzs uzbūvēja jaunu pili Renesanses stilā un tāda tā saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc 2. Pasaules kara pils tika nacionalizēta un kļuva par muzeju.

Ļubļanas vecpilsēta

Slovēnijas galvaspilsētas vēsturiskā daļa, kas atrodas Ļubļaņicas upes austrumu krastā. Šeit var apskatīt rātsnamu, dažādus pieminekļus, kā arī labi uzturētas senlaicīgas ēkas un baznīcas. Vēstures pieminekļi mijas ar vietējo dizaineru veikaliem, kafejnīcām un restorāniem.

Tromostovje

Ļubļanas centrālais tilts, kas tapis pēc ievērojamā arhitekta J. Plečnika projekta. Netālu atrodas piemineklis slavenākajam slovēņu dzejniekam F. Prešerenam, kā arī pilsētas tirgus.

Zmajski most (Pūķu tilts)

Slavenākais Ļubļanas tilts Art Nouveau stilā , ko rotā četras smalki izstrādātas pūķu figūras. Mītiskais nezvērs ir pilsētas simbols.

Ļubļanas pils

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pils un tās apkārtne tikusi apdzīvota jau no 1200. gada p. K. 1144. gadā tā pirmo reizi pieminēta kā Karintiešu hercogu mītne. 15. gs. pils tika paplašināta. To apjoza siena ar diviem torņiem un paceļamo tiltu pie ieejas, kā arī uzbūvēja kapelu. 19. gs .to izmantoja gan kā militāru cietoksni, gan arī kā cietumu. 1905. gadā pili iegādājās Ļubļanas municipalitāte, kas 60.gadu vidū uzsāka atjaunošanas darbus. Pašlaik pils tiek izmantota dažādiem kultūras pasākumiem un kāzām. Tūristiem visaizraujošākais varētu būt skats pāri pilsētai uz Alpu kalniem, kas paveras no pils torņa.

Sv. Nikolaja katedrāle

Dokumentos pirmo reizi minēta 13. gs. Sākotnēji būvēta romāņu stilā, pēc ugunsgrēka 100 gadus vēlāk, ieguvusi gotiskus vaibstus. Ugunsnelaime nopostīja baznīcu otru reizi un 18. gs . tapa baroka stila katedrāle ar zaļu pussfēras jumtu (domu) un diviem torņiem. Katedrāles iekštelpās ievērību pelna 18. gs.baroka stila fresku gleznojumi un altāra eņģeļi.

Metelkova

Pašpasludināta autonoma kultūras telpa netālu no Centrālās vilcienu stacijas, kur pulcējas alternatīvie mākslinieki, subkultūras pārstāvji un jaunatne. Piektdienu un sestdienu vakaros bijušajās armijas kazarmās uzstājas vēl neatzītie mākslinieki. Te vienkopus atrodas arī daudz kafejnīcu un naktsklubu.

Bledas ezers

Slovēnijas ziemeļrietumos, 55 km no Ļubļanas, Alpu kalnu un mežu ieskauts, atrodas pasakaini skaistais Bledas ezers ar vienīgo dabisko šīs valsts salu tajā. Uz salas atrodas vairākas celtnes, no kuram svarīgākā ir 15. gs. būvētā Marijas debesbraukšanas baznīca ar 52m augstu torni. 11. gs. būvēta pils atrodas ezera rietumu krastā.

Bohiņas ezers

Lielākais Slovēnijas ezers, kas atrodas Triglava Nacionālajā parkā. Ar Bohiņas ezera apkārtni saistīta arī leģendām apvītā baltā antilope ar zelta ragiem- tās skulptūra novietota ezera krastā.

FlyMeAway iesaka skaistākās vietas Horvātijā Istras pussalā

Pula

Pula ir pati lielākā un senākā Istras pussalas pilsēta, kas izvietojusies Adrijas jūras krastā un tā ir arī viena no lielākajām Horvātijas ostām.

Pirmo reizi Pula pieminēta Homēra episkajā poēmā „Odiseja” – to dibināja argonauti ceļojuma pēc zelta aunādas laikā. Pilsētas ievērojamākais apskates objekts ir lieliski saglabājies romiešu amfiteātris, kam ir ap 2000 gadu.

Pilsēta ir kompakta un to viegli izstaigāt kājām vai arī izbraukāt ar velosipēdu, ko var noīrēt kādā no daudzajiem īres punktiem. Lielāko daļa no Pulas centra aizņem itāļu jeb seno romiešu stilā būvētās mājas. Tas saistīts ar faktu, ka no senseniem laikiem Adrijas jūras iekrastes pilsētas apdzīvoja itāliešu tautības iedzīvotāji, kuri daudzus gadsimtus baudīja īpašas privilēģijas – līdz pat 2. Pasaules karam oficiālā valoda šajā teritorijā bija itāliešu un trūcīgajiem horvātiem bija liegts piedalīties vēlēšanās. Tikai iekļaujoties Dienvidslāvijas federācijā, itālieši tika no piekrastes pilsētām izspiesti un to vietā nāca horvāti, serbi, bosnieši un albāņi.

Pulas Adrijas jūras piekraste apbūvēta galvenokārt ar modernām viesnīcām, kas tūrisma sezonas laikā tiek piepildītas ar, lielākoties, Eiropas valstu tūristiem, kuri te bauda labas kvalitātes pakalpojumus par pieejamāku cenu nekā pazīstamajos Vakareiropas kūrortos.

Pulas pludmales ir akmeņainas vai arī klātas ar lieliem oļiem. Tāpēc zinātāji līdzi ņem apavus, ar kuriem tikt līdz ūdenim. Toties ūdens te ir neparasti dzidrs un visas pludmales ir klasificējušās Zilā karoga saņemšanai.

Istras pussalas Adrijas piekrasti ir iemīļojuši arī niršanas cienītāji. Tieši Pulas apkārtnē sastopama ne tikai daudzveidīga zemūdens flora un fauna, bet arī gleznaini rifi, alas un nogrimuši kuģi.

Pulas virtuve savukārt neliks vilties nevienam gardēdim. Te dominē itāliešu ēdieni, bet ar horvātu tradīciju piesitienu. Jūras velšu cienītāji izvēlēsies tikko noķertus omārus vai austeres, piedzerot vieglu mājas baltvīnu un maltīti nobeidzot ar tasīti lieliskas kafijas un mazītiņu glāzīti „Sļivovicas”.

Poreč

Ja vasarā Poreča ir pārpilna ar atpūsties gribošiem ceļotājiem, tad ziemā tā kļūst par mierīgu un klusu provinces pilsētu ar zvejas ostu. Lielie tūristu kompleksi atrodas nedaudz ārpus no pašas Porečas pilsētas un līdz centram var nonākt pa promenādi, kas stiepjas pa Adrijas jūras pašu krastu.

Pilsētas centram raksturīgas akmens ēkas un ieliņu labirints. Pats ievērojamākamais Porečas apskates objekts ir romāņu stilā būvētā Eufrazijeva bazilika, kas uzcelta VI gadsimtā un atrodas vesela sakrālo celtņu kompleksa centrā. Bazilika slavena ar apsīdu, ko klāj XIII gadsimtā radīts baldahīns un aiz tās izvietoto bizantiski grezno , ar dārgakmeņiem un perlamutru rotāto mozaīku.

Uzmanības vērti ir arī 1448. gadā uzbūvētais Venēciešu tornis, kuru tagad izmanto kā izstāžu zāli, Marafora laukums, kurā līdz šim saglabājušās Marsam un Neptūnam veltīto tempļu drupas, neliels Akvārijs un muzejs, kurā ekponēti Porečā un tās apkārtnē iegūtie arheoloģiskie atradumi.

Poreča ir viens no svarīgākajiem pussalas transporta mezgliem, no kurienes ar autobusu var aizbraukt uz visām nozīmīgākajām Istras piekrastes pilsētām vai arī ar katamarānu doties uz dažām no tuvīnajām salām kā arī uz Venēciju un Triestu.

Rovinj

Otrā lielākā Istras pussalas pilsēta atrodas pašā augstākajā tās vietā. Tās veidols atgādina tipiskas Itālijas piejūras pilsētas ar balti mirdzošām jahtām līcī, kas viļņos šūpojas līdzās zvejnieku laivām, akmens bruģi klātām ieliņām, kas mijas ar elegantiem laukumiem, ko ielenkušas venēciešu stilā būvētas ēkas. No visām Istrijas pilsētām Itālijas klātbūtne te jūtama visspēcīgāk. Vecpilsēta izvietojusies uz pussalas, bet jaunie rajoni stiepjas pa Adrijas jūras piekrasti uz ziemeļiem un dienvidiem. Pilsētu veido arhipelāgs, kas satāv no 22 salām un kuras savstarpēji savieno t.s. upju tramvajs. Vecpilsētā stundām var staigāt pa metru platajām ieliņām, kurām pāri stiepjas uz auklām izkārtā veļa un katra māja lepojas ar citādas krāsas logu slēģiem. Pilsētas centrā atrodas Svētās Eifīmijas baznīca ar 57 m augstu torni, no kura paveras brīnišķīga apkārtējā ainava un kas , savukārt, redzams tuvojoties pilsētai no jūras. Vēl jāapskata Svētās Trīsvienības septiņstūrainā kapela, pilsētas rātsnams un Kalifi pils, kurā tagad izvietojies pilsētas muzejs.

Visu apkopojot var teikt - Rovinj ir pilsēta māksliniekiem, romantiķiem un mīlētājiem.

Vrsar

Pilsēta –muzejs, kas atrodas Istras pussalas rietumu daļā starp Poreču un Rovinji. To kā nelielas krellītes ielenc 18 Adrijas jūras saliņas, bet blakus atrodas slavenais Limas fjords, kas iestiepjas tālu Horvātijas teritorijā. No senāk Vrsaru apjozošās aizsargsienas pāri ir palikuši tikai ar dzelzi apkaltie pilsētas vārti ar Venēcijas republikas ģērboni virs tiem. Pilsētā, kurā dzīvo tikai ap 2000 iedzīvotāju, apskatīt var arī virkni baznīcu, bīskapa Porčes pili un virkni dzīvojamo ēku, kas saglabājušās no Viduslaikiem. Vrsaras ostā, kura 19. gadsimtā piedzīvoja plašus rekonstrukcijas darbus, var apskatīt ne tikai mūsdienīgas ēkas, bet arī seno romiešu villu un tā laika tirdzniecības noliktavas paliekas

Brijuni nacionālais parks

No Pulas uz ziemeļiem Adrijas jūrā ir izvietojušās 14 nelielu salu arhipelāgs, kas 1983. gadā kluva par Horvātijas Nacionālo parku. Apmeklētāji var doties uz divām no tām – Veļi Brijuni un Mali Brijuni. Savas valdīšanas gados salas bija iemīļojis Dienvidslāvijas prezidents Tito, kuram šeit atradās vasaras rezidence. Veļi Brijuni salā atrodas safari parks, kurā prezidents lika izmitināt viņam dāvātos esksotiskos dzīvniekus. Vēl šet izvietotas dažas nesamērīgi dārgas viesnīcas, kuru mērķis ir uzturēt salas ekskluzivitāti, pāris greznu villu, golfa laukumi, lieliski celiņi riteņbraucējiem un interesants Dienvidslāvijas prezidentam veltīts muzejs. Augšminētais atrodas pasakainas dabas vidū, kas atgādina nelielu Vidusjūras paradīzi. Uz Brijuni Nacionālo parku vislabāk var doties no Fažanas – sena zvejnieku ciematiņa, kas laika gaitā ieguvis Adrijas jūras piekrastes pilsētu itāliskos ”vaibstus” un vasarās ir īsta tūristu paradīze un kura nomalēs plešās vīnogulāji un olīvkoku audzes.

Istras pussalas vidienē atrodas vēl viens ievērības cienīgs apskates punkts - Hum - pati mazākā pilsēta pasaulē, kas ar saviem 17 iedzīvotājiem ir ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā.