Дакар и Сенегал на День святого Валентина с отелем All inclusive RIU Baobab 5*

Goree sala

Goree sala atrodas pie Senegālas krastiem iepretim Dakārai. No 15. līdz 19.gs šeit bija lielākais vergu tirdzniecības punkts Āfrikā. Šeit arhitektūrā atspoguļojas portugāļu, holandiešu, angļu un franču kultūru nianses, kā arī blakus necilām vietējo iedzīvotāju ēkām slēpjas lielas villas, kas reiz piederēja vergu tirgotājiem. Goree sala ir svētceļojuma galamērķis, kā arī atgādinājums par vienu no lielākajām traģēdijām cilvēces vēsturē – verdzību. Šeit izveidots īpašs muzejs, kurā apskatei atvērtas telpas, kurās dzīvoja vergi pirms to transportēšanas pāri okeānam, kā arī “neatgriešanās durvis” – cauri tām vergi izgāja pirms iekāpšanas kuģos ar galamērķi otrpus Atlantijas okeānam. Neskatoties uz skarbo pagātni, mūsdienās Goree sala ir kā klusuma oāze - šeit nav automašīnu, nav noziegumu, ir tikai pasteļa krāsas ēkas un šauras bruģētas ieliņas, nesteidzīgi iedzīvotāji un koku paēnā sēdoši kaķi. 

Bandia rezervāts

Bandia rezervāts ir vieta, kur safari laikā iespējams savvaļā redzēt visus lielākos Āfrikas zīdītājus. Tas atrodas aptuveni 15km attālumā no Salijas piejūras kūrorta un stundas brauciena attālumā no Dakāras.

Šeit aptuveni 3,5 tūkstošu hektāru nožogotā teritorijā dzīvo tādi dzīvnieki kā žirafes, zebras, degunradži, begemoti, antilopes, bifeļi, gazeles, pērtiķi, šakāļi, krokodili, kā arī dažādi lielāki un mazāki putni, tai skaitā strausi, pelikāni, flamingo un gārņi. Šeit aug arī daudz baobabu, kuru paēnā atelpu var atgūt ne tikai parkā dzīvojošie dzīvnieki, bet arī nesteidzīgi tūristi, kuri piestājuši vērot ikdienā savvaļā nesastopamus dzīvniekus un šeit ligzdojošos putnus.

Parku var apskatīt braucot ar savu auto vai dodoties izbraucienā ar parka safari. Aktīvākiem apmeklētājiem šeit iespējams arī doties izbraucienā ar kanoe laivām un iepazīt baobabu mežus no lagūnas un piekrastes puses. Vislabāk parku apskatīt kopā ar gidu, kurš zinās labākās vietas un laikus katra dzīvnieka atrašanai un vērošanai.

Joal Fadiouth – gliemežvāku sala

Aptuveni 2h brauciena attālumā no Dakāras atrodas “gliemežvāku sala” – Fadiouth. To no tās sauszemes daļas – Joal, atdala 400m garš gājējiem paredzēts koka tilts. Gadsimtiem ilgi šī reģiona iedzīvotāji nodarbojās ar Molusku vākšanu, izmantojot to gaļu pārtikā un to čaulas, lai izveidotu paši savu nelielu salu. Gliemežvākus kopā satur mangrovju saknes, niedru un milzu baobabu saknes. Jebkur iespējams atrast tukšus gliemežvākus – uz zemes, iestrādātus māju fasādēs un suvenīru tirgotāju piedāvātajos piekariņos un rotaslietās.

Fadiouth ir īpaša ari ar tās kapsētu, kas tāpat kā sala ir izveidota no gliemežvākiem.

Šeit atrodas lielākā zvejniecības osta Senegālā, kur zivis un citas jūras veltes tiek ķertas identiski kā tas darīts vēl pirms modernās zvejniecības. Īpaši iespaidīga osta ir rītos un vakaros, kad vietējie zvejnieki ierodas krastā ar noķerto lomu un tā sadalē un tirdzniecībā iestājas šķietams un maldīgs haoss.

Saloum upes delta

Viena no brīnišķīgajām Senegālas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietām – atrodas apmēram 100km attālumā no galvaspilsētas Dakāras ar kopējo platību 76’000 hektāru upes deltas.

Upes deltu veido mangrovju meži, purvi, pārplūdušas pļavas, kanāli un simtiem lielāku un mazu saliņu. Lielā daļā no tām ir desmitiem zvejnieku ciematu un tieši tāpēc upes delta ir īpaša ar gadu simteņiem izkoptām un līdz pat mūsdienām saglabātām zvejniecības tradīcijām, kā arī ar bagātīgo putnu populāciju. "Birdlife International" šo reģionu ir atzinuši par ļoti nozīmīgu putnu ligzdošanas zonu un 750m2 lielai teritorijai ir piešķirts nacionālā parka statuss. Šeit mangrovju meži stiepjas tik plašās teritorijās, ka tās ir lielākas par 25 pasaules mazākajām valstīm.

Rozā ezers (Lake Retba, Lac Rose)

Ezers no lagūnas starp sauszemi un okeānu izveidojies aptuveni 15.gs. Šobrīd tas atrodas pārsimts metrus no okeāna. Kad saule ir attiecīgā leņķī, tas iekrāsojas nedaudz rozā un spilgti rozā tas kļūst, kad zied ūdensaugi. Tā sāļuma līmenis ir ļoti augsts ~350g litrā (sausajā periodā pat 400g litrā), tāpēc sāļuma pakāpes ziņā tas pārliecinoši tiek ievietots otrajā vietā aiz Nāves jūras.

Šī vieta ir viena no vietējo iedzīvotāju pamata darba vietām un ienākumu avotiem – ik dienas šeit skarbos apstākļos ar īpašām lāpstām no ūdens tiek izcelts tonnām sāls. Tas prasa milzīgu fizisku piepūli un nepārtrauktu atrašanos sālsūdenī – reizumis iegremdējoties līdz pat kaklam. Šo smago darbu veic ne tikai vīrieši, bet arī sievietes – nesot sāls grozus ārā krastā un berot tos lielās sāls kaudzēs. No ezera izceltais sāls tiek gan pārstrādāts tālākai izmantošanai, gan arī izmantots, lai apstrādātu vietējo zvejnieku produkciju.

Ezera apskates laikā īpaši iespaidīgi ir lielie sāls kalni, kas sagūluši tā krastā kontrastā ar rozā nokrāsā iekrāsoto ūdeni un zeltītām smilšu kāpām ezera otrā pusē.

Šī vieta arī vairāk kā 30 gadus bija zināma kā Parīzes – Dakāras noslēguma punkts, kurš tieši pie “Rozā ezera” atradās līdz pat brīdim, kad rallijs tika pārcelts uz Dienvidameriku.