Brīvdienas Grācā, pusceļā no Alpiem uz Vidusjūru

Grāca ir otra lielākā Austrijas pilsēta, Štīrijas federālās zemes galvaspilsēta. Tā atrodas valsts dienvidaustrumos pie Mūras upes. Pilsētas iedzīvotāju skaits tuvojas 300 tūkstošiem, no kuriem sesto daļu veido studenti – sešu pilsētas universitāšu apmeklētāji. Grāca ir apciemojuma mērķis tiem, kas interesējas par moderno arhitektūru un tās organisku iekļaušanos apkārtējā vidē un tiem, kas vēlas apskatīt vienu no vislabāk saglabātajām Vecpilsētām Centrālajā Eiropā. Pilsēta ir izejas punkts ievērojamā arhitekta Hundertvasera darbu aplūkotājiem un tiem, kuri vēlas viesoties Vīnes slavenās Spāņu jātnieku skolas zirgaudzētavā, kas atrodas tuvīnajā Piber ciematā. Netālu no pilsētas atrodas visplašākā alu sistēma Austrijā, bet uz dienvidiem plešas vīnogulāju lauki, saukti arī par Štīrijas Toskānu.

Vēsture

Senākā apmetne šajā vietā datējama ar Vara laikmetu, taču drošākās ziņas saistāmas ar 1128. gadu, kad nelielais nocietinājums pirmo reizi tika nosaukts Grācas vārdā, kas dienvidu slāvu valodā nozīmē „maza pils”. Nākošo divu gadsimtu laikā Grācu pārvaldīja Babenbergas hercogi un vēlāk Habsburgi. 1379. gadā Grāca kļuva par t.s. iekšējās Austrijas, jeb Habsburgu pārvaldīto teritoriju galvaspilsētu un 15. gs. otrajā pusē – par imperatora Frīdriha III rezidences vietu. No Grācas tika pārvaldīta Štīrija, Karintija, daļa mūsdienu Itālijas un Slovēnijas. 16.gs. itāļu renesanses arhitekti pielika savu roku pilsētas plānošanā un arhitektūrā – raksturīgākā tā laika lieciniece –Landhaus. Šajā gadsimtā tika nodibināta Grācas universitāte un te uzturējās ievērojamais astronoms J. Keplers. 1680. gada mēra epidēmija paņēma ¼ no pilsētas iedzīvotāju dzīvībām. 19. gs. sākumā franču armija ielenca pilsētu, bet līdz tam nekad neieņemtais cietoksnis – Habsburgu bijusī rezidence Šlosberga spēja izturēt 8 uzbrukumus, līdz kapitulējot Vīnei, imperators lika tam padoties. Pēc Austrijas sakāves tas tika nojaukts un tikai pateicoties iedzīvotāju savāktajai izpirkšanas maksai izdevās saglabāt torni ar pulksteni, kas tagad kļuvis par pilsētas simbolu. Nojauktā cietokšņa vietā pēc 30 gadiem tika izveidots parks. Otrā pasaules kara gados pilsētā aviācijas uzlidojumu rezultātā tika sagrautas ap 16% ēku, tomēr, par laimi – Vecpilsēta praktiski palika neskarta un 1999. gadā tā tika pievienota UNESCO pasaules mantojuma sarakstam. Parki un dārzi aizņem gandrīz pusi no pilsētas teritorijas un tāpēc Grāca tiek saukta par dārzu pilsētu. Pēdējos gados pilsēta kļuvusi pazīstama ar satriecošiem modernās arhitektūras paraugiem – Kunsthous – Modernās mākslas muzeju Mūras upes krastā un Murinsel- tērauda salu Mūras upē, uz kuras atrodas kafejnīca, brīvdabas teātris un spēļu laukums.

Kas jāredz

Vecpilsēta

Tā kā Grāca atrodas vietā, kur pārklājas Centrāleiropas, Balkānu un Itālijas kultūras ietekmes zonas, tai raksturīga sava, īpaša pilsētas ainava. Vecpilsētā ietvertas ap 1000 dažādu gadsimtu un stilu celtnes. Ievērojamākās no tām ir Rātsnams, Landhaus – Štīrijas federālās zemes parlamenta rezidence, kas uzbūvēta pēc itāliešu arhitekta Domenico dell’Allio ieceres 16. gs. vidū un uzskatāms par vienu no ievērojamākiem renesanses arhitektūras paraugiem Austrijā.

Doms - gotiskās arhitektūras šedevrs ar senāko Grācas pilsētas gleznojumu uz tā 15. gs. freskām, manierisma stilā būvētais Mauzolejs, kas ietver imperatora Ferdinanda II un viņa sievas kapa vietu un baznīcu, kas veltīta Aleksandrijas Sv. Katrīnei, arsenāls – lielākā vēsturisko ieroču krātuve pasaulē ar 30000 eksponātiem, kuri sākti kolekcionēt 1551. gadā. LKH- Universitātes klīnika Grācas lielākā slimnīca un vienlaicīgi arī lielākais Art Nouveau ēku komplekss Austrijā. Valsts paspārnē esošā ārstniecības iestāde uzbūvēta laika posmā no 1904. – 1912. gadam.

Murinsel

Mākslīga, peldoša platforma Mūras upes vidū, ko ar tās abiem krastiem savieno gājēju tiltiņi. Platformas jeb salas vidusdaļa izveidota milzīga ( 50m x20m) gliemežvāka formā un uz tās atrodas amfiteātris. Zem savīta apaļa doma atrodas kafejnīca un atpūtas centrs. Platforma var uzņemt 350 viesus un tās dizainu veidojis amerikāņu mākslinieks Vito Acconi , atzīmējot Grācas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2003.gadā.

Egenbergas pils

Visnozīmīgākais baroka pils komplekss Štīrijā. Ar lieliski saglabātu interjeru, gleznainajiem angļu ainavu dārziem, kā arī monētu, arheoloģijas eksponātu un romiešu perioda mūrnieku darbu kolekciju, 2010. gadā Egenberga tika pievienota UNESCO pasaules mantojuma saraksta nodalījumam, kurā jau 11 gadus iepriekš tika iekļauta Grācas Vecpilsēta. Pils atrodas Grācas pilsētas rietumu daļā. Tā sākta būvēt 15. gs otrajā pusē un nobeigta divu gadsimtu laikā. Piedzīvojusi Egenbergu dinastijas pārstāvju pastāvīgi veiktos uzlabošanas darbus un atjaunota pēc 2. Pasaules kara, pils un tās parks tika atvērts publikas apskatei 1953. gadā.

Bad Blumau

Līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem neliels ciemats, kura iedzīvotāji pārsvarā nodarbojās ar lauksaimniecību. 1997. gadā te tika atvērts pēc pasaulslavenā arhitekta Hundertvasera projekta uzbūvētais termālais kūrorts, kas atnesa šai vietai ne vien Eiropas ciemata Atjaunotnes balvu 2001. gadā, bet arī milzīgu popularitāti un simtiem jaunu darba vietu. Kūrorta ēku apskate ir atklājumu pilns piedzīvojums pats par sevi. Tas ir ceļojums zaļu jumtu, apaļu formu, krāsainu fasāžu un zeltītu domu maģiskajā pasaulē.

Brīvdabas muzejs

Mūras upes labajā pusē, pavisam netālu no Grācas, Stubing ciemata teritorijā atrodas viens no ievērojamākajiem Eiropas brīvdabas muzejiem. 60 ha platībā izvietotas ap 100 vēsturisku ēku, kas atceļojušas no visas Austrijas. Te apskatāmas zemnieku dzīvojamās mājas, klētis, staļļi, vīna pagrabi un dzirnavas. Katra ēka ir pilnībā iekārtota un apgādāta ar autentiskiem priekšmetiem. Īpaša vērība tiek pievērsta arī krāšņam piemājas dārzam, kas vienmēr rotājis austriešu lauku sētu. Brīvdabas muzejā izveidotajā paraugdārzā sastopami sen aizmirsti, bet agrāk populāri augi, kuru lietošanai varētu būt nozīme arī mūsdienās. Stubing Brīvdabas muzejs ir apbalvots ar UNESCO Starptautiskās Muzeju padomes Muzeju Kvalitātes zīmogu.

Cisterciešu klosteris

No Grācas uz ziemeļiem, līdzās Štīrijas mazpilsētai Gratwein atrodas klosteris, kurā mitinās visvecākā cisterciešu kopiena pasaulē. Savu darbību tas uzsācis 1129. gadā kā 38. Cisterciešu abatija un darbojies nepārtraukti visus garos gadsimtus. Izņēmums bija 2. Pasaules kara laiks, kad vācu armija to konfiscēja un mūki līdz 1945. gadam bija spiesti uzturēties citur. 1276. gadā Štīrijas un Karintijas dižciltīgie klostera telpās zvērēja uzticību karalim Rūdolfam I, kas nāca no Habsburgu nama, tādējādi sekmējot Habsburgu kļūšanu par Austrijas valdniekiem. Šī iemesla dēļ to nereti dēvē arī par Štīrijas šūpuli. Sākotnēji klosteris tika būvēts romāņu stilā, taču 17. un 18. gadsimtu laikā tas ieguva renesanses un barokālus vaibstus. Līdz mūsdienām saglabājusies gotiskā Krusta kapela, kas būvēta 15. gs. sākumā. Abatu galerijā izvietoti visu abatu portreti, sākot no paša pirmā un bibliotēkā atrodami ap 100000 dažādu grāmatu un senu manuskriptu.

Vīna ceļš

Bieži dēvēta par Austrijas Toskānu, Štīrija, kas robežojas ar Slovēniju, ir sen pazīstams vīna ceļš ar tik pasakainām lauku ainavām, kādas var tikai iedomāties. Šeit tiek raudzēti vīni no dažādu šķirņu vīnogām, taču par vislabākajiem uzskatāmi Sauvignon Blanc un Schilcher. Londonas gadatirgū pirmais no tiem „aklajā degustācijā ”saņēma četras vietas no pirmā desmitnieka. Savukārt Schilcher – kas pazīstams jau no ķeltu laikiem un iegūts no tradicionālajām Blauer Wildbacher vīnogām, savā rozes krāsas valgmē ietver lielisku svaiguma un skābuma līdzsvaru. Šī reģiona valdzinājums ir elpu aizraujošs- gan krāšņās dabas ainavas, gan mazie krodziņi, gan vīna dārzi ar koptām vīna darītavām un laipniem saimniekiem. To apskatīt tiešām ir vērts!