Jaunais gads Maltā ar iekļautu ekskursiju programmu

Maltas Republiku veido salu arhipelāgs Vidusjūrā starp Sicīliju un Ziemeļāfriku. No visām salām apdzīvotas ir tikai trīs: Malta, Gozo un Komino. Malta ar 316 km2 sauszemes teritoriju ir viena no mazākajām pasaules valstīm, bet vienlaicīgi – viena no visblīvāk apdzīvotajām ar apmēram 410 tūkstošiem iedzīvotāju. Maltas Republikas galvaspilsēta ir Valleta, bet lielākā pilsēta – Birkirkara. Valstī ir divas oficiālās valodas: maltiešu, kurā jūtama itāļu un arābu valodu ietekme un angļu.

Vēsture

Gan Maltas salā gan Gozo atrodas noslēpumaini megalītu tempļi, kuru noskaidrotais vecums (3800 gadi pirms Kr.) ļauj tos uzskatīt par vienām no pasaules vecākajām brīvstāvošajām celtnēm – pat vecākām kā Ēģiptes piramīdas. No 800. līdz 218. gadam pirms Kristus Maltu iekaroja feniķieši un kartāgieši, bet pēc tam tā kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu.

870. gadā Maltu piemeklēja visas Dienvidrietumeiropas liktenis – salā iebruka arābi, kas atstāja lielu ietekmi uz arhitektūru, lauksaimniecību un valodu. Pēc arābiem Maltu ieņēma normaņi, francūži un spāņi – un visi atstāja kādu krāsu vai iezīmi salu valsts kultūras un tradīciju audeklā.

1530. gadā salas savā valdījumā pārņēma Sv. Jāņa jeb Maltas bruņinieku ordenis – reliģiska krustnešu organizācija ar mītnes vietu Jeruzalemē. 1565. gadā bruņinieki padzina uzbrūkošos turkus un ilgu laiku tika uzskatīti par Eiropas glābējiem. Tomēr nākošo divu gadsimtu laikā ordeņa varenība sašķobījās un 1798. gadā salas bez cīņas tika atdotas Napoleonam. Pēc diviem gadiem briti atbrīvoja salu no franču karaspēka un iekļāva to savas impērijas sastāvā. Malta kļuva par vienu no galvenajām britu jūras bāzēm un šī iemesla dēļ 2. Pasaules kara laikā tā tika nežēlīgi bombardēta.

Pirmās pašpārvaldes struktūras Maltā tika izveidotas 1947. gadā, bet neatkarību tā ieguva 1964. gadā. 1974. gadā Malta kļuva par republiku un 2004. – pievienojās Eiropas Savienībai.

Ekonomika

Galvenie Maltas resursi ir kaļķakmens, izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un produktīvais, dažādās valodās runājošais darba spēks.

Sala spēj nodrošināt tikai 20% no nepieciešamās pārtikas un tajā pieejams limitēts ūdens daudzums – nelielas upes un saldūdens ezeri Maltā izveidojas tikai ziemā - lietus perioda laikā. Valstī nav arī nekādu enerģētikas resursu.

Maltas ekonomika pilnībā ir atkarīga no ārējās tirdzniecības ( kuģu remonts un kravu pārkraušanas punkts), tekstilpreču un elektronikas ražošanas un tūrisma ( t. sk. „medicīniskā” tūrisma). Banku darbība un finanšu sektora attīstība palēnām izvirza nelielo valsti pasaules finansu darboņu līderos. Maltas gleznainās ainavas ir iemīļojuši kino ražotāji – katru gadu salās tiek uzņemtas vairākas lielbudžeta filmas, kas dod savu artavu valsts ekonomikai.

Gatavojoties pievienoties Eiropas Savienībai un Eirozonai, Maltā tika privatizēti lielākā daļa valstij piederošo uzņēmumu. Pašlaik notiek sarunas ar Tunisiju un Lībiju par kontinentālā šelfa izpēti Vidusjūrā, cerot uz naftas ieguves iespējām.

FlyMeAway iesaka

Valleta

Maltas Republikas galvaspilsēta atrodas Maltas salas ziemeļaustrumu piekrastē starp diviem līčiem, kuri jau no pašiem pilsētas dibināšanas pirmsākumiem tikuši izmantoti kā ostas.

Valleta dibināta 1566. gadā un nosaukta par godu Maltas ordeņa lielmestram. Pilsēta tika uzbūvēta praktiski tukšā vietā un projektēšanas un būvniecības darbus vadīja itāļu arhitekts Frančesko Laparelli.

Valleta ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kas tika iekļauta UNESCO pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā. Tā tiek uzskatīta par vienu no pilsētām, kurā ir visblīvākā vēsturisko arhitektūras pieminekļu koncentrācija uz katru km2 – 55 ha platībā atrodas 320 ievērības cienīgas būves.

Pilsētas šaurās ieliņas ir vērts izstaigāt kājām, pārvarot, brīžiem, stāvos kāpienus par kāpnēm, taču īstenībā Valleta ir īsta Vēlās Renesanses baroka pilsēta ar manierisma un neoklasicisma elementiem savā arhitektūrā un tikai nedaudz modernām celtnēm atsevišķos pilsētas rajonos.

Valters Skots sacījis, ka Valleta ir piļu pilsēta, kuras džentlmeņi ir būvējuši džentlmeņiem. Īpašas uzmanības vērta ir Sv. Jāņa katedrāle, kuras muzejā izvietoti Karavadžo darbi, Lielmestra pils un Barracca dārzi ar burvīgu skatu uz Lielo ostu.

Gozo

Otrai lielākai arhipelāga salai Gozo ir pavisam cits raksturs nekā Maltai. Tā ir daudz zaļāka un gleznaināka. Gozo ir tikai 14 km gara un 7 km plata un tajā dzīvo ap 31 tūkstotis iedzīvotāju.

Homēra “Osdisejā” Gozo jeb Ogigijā mitinājās nimfa Kalipso.

Sala ir mierpilna, ar brīnišķīgu Vidusjūras lauku ainavu, burvīgiem līcīšiem un pludmalēm, kā arī slaveno Zilo logu – milzīgu kaļķakmens arku jūrā. Gozo piekrastes ūdeņi ir iemīļota niršanas paradīze.

Šeit atrodas otrs Maltas Republikā esošais megalītisko tempļu komplekss, kas iekļauts UNESCO cilvēces vēsturiskā mantojuma sarakstā, kā otrā pasaules vecākā brīvstāvošā būve.

Mdina

Mdina jeb Klusā pilsēta ir senā Maltas galvaspilsēta – viduslaiku cietoksnis, kas atrodas salas vidienē, pašā augstākajā tās vietā.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šeit sensenos laikos dzīvojuši pūnieši. Mdina ir apjozta ar augstu aizsargsienu un grāvi un tajā dzīvo tikai ap 300 iedzīvotāju. Pilsēta ir cieši saistīta ar līdzās esošo Rabatu un tās 11000 iemītniekiem.

Mdina, kļuva par Maltas galvaspilsētu Romas impērijas laikos - šeit atradās romiešu valdnieka pils un leģenda stāsta, ka šeit pēc kuģa katastrofas pie salas krastiem, uzturējās Svētais apustulis Pauls. Pilsētas nosaukums un plānojums atspoguļo arābu laikus, bet senākās līdz mūsdienām saglabājušās celtnes ir no normaņu perioda, kas sākās 1091. gadā. Tajā laikā Mdina tika atdalīta no Rabatas.

1693. gadā pilsēta cieta no spēcīgas zemestrīces un pēc tam tajā parādījās baroka stila celtnes. Maltas bruņinieki pārbūvēja Sv. Paula katedrāli, pilsētas pārvaldnieka pili un citus apskates vērtos objektus.