Palma de Maljorka ar whala!beach 3* viesnīcu

Maljorka

Maljorka ir pati lielākā un nozīmīgākā sala Baleāru arhipelāgā. Maljorkas nosaukums latīņu valodā nozīmē – „lielākā” un tās teritorija ir apm. 80% no Baleāru arhipelāga. Salā dzīvo ap 676000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse – galvaspilsētā. Maljorkā mīt arī daudz vācu un angļu izcelsmes pilsoņu, kurus šeit piesaistījis salas nenoliedzamais šarms.

Maigais klimats un pasakainā daba jau pirms vairākiem gadsimtiem bija slavena aristokrātijas un mākslinieku aprindās ( lai minām F. Šopēnu vai Ž. Sandu), bet īsts tūrisma industrijas uzplaukums sākās pagājušā gadsimta 50. gados, kad tika uzsākta strauja viesnīcu, atpūtas un tirdzniecības centru būvniecība.

Ap 500 km zeltaino smilšu pludmales vasarā pārpūdina miljoniem atpūtnieku, kuri dod darbu apmēram 80 % strādājošo un apmēram tikpat lielu ienākumu procentu salas gada budžetā.

Maljorka ir paradīze ne tikai tiem, kas vēlas gozēties saulē, peldēties kristāldzidrajos Vidusjūras ūdeņos, baudīt nerimstošo nakts dzīvi vai izmantot kādu no lieliskajām jahtu piestātnēm, lai te atvilktu elpu. Jo vairāk attālinās no pludmalēm, jo neskartākas dabas ainavas paveras salas vidienē ar mandeļu un olīvkoku birzīm, vējdzirnavām, romantiskiem zvejnieku ciematiem, pilsētām, kuras nav pārpilnas ar atpūtniekiem, seniem klosteriem un klusiem līcīšiem, pie kuriem var aiziet tikai kājām.

Palma

Palma ir ne tikai Maljorkas lielākā pilsēta un osta, bet visa Baleāru autonomā apgabala galvaspilsēta. Tā novietojusies salas dienvidrietumu piekrastē, Palmas līča krastā. Pārdesmit kilometru attālumā atrodas arhipelāga vienīgā starptautiskā lidosta, kas apkalpo ap 22 miljonus pasažieru gadā.

Mariventas pilī, ko pilsēta savulaik uzdāvināja Huanam Karlosam I ik vasaru atpūšas Spānijas karaliskā ģimene.

Pilsētas nosaukums pirmo reizi attiecināts uz seno romiešu apmetni, kas atradās mūsdienu Palmas vietā. Tomēr arheologi te uzgājuši arī Bronzas laikmeta iemītnieku liecības. Agrajos viduslaikos Palmu iekaroja musulmaņi un izmantoja kā lielisku pieturas punktu ceļā uz Āfriku. Pēc tam, kad 1229. gadā pilsētu ieņēma Valensijas un Aragonas karalis, tā kļuva par nozīmīgu tirdzniecības ostu. Vissmagākais laiks Palmas vēsturē bija 16. gadsimts, kad pilsēta cieta gan no turku un berberu pirātu iebrukumiem gan no mēra epidēmijas.

18. gadsimtā ar Filipes V atbalstu Palma kļuva par Baleāru arhipelāga galvaspilsētu un beidzot oficiāli ieņēma vietu, kuru tā sen jau bija pelnījusi.

Vēsture

Ir diezgan maz ziņu par pašiem pirmajiem salu iemītniekiem. Dažas leģendas stāsta par kuģa katastrofā cietušajiem, kuri paglābušies salās. Citas – par salu kolonizāciju pēc Trojas kara. Pierādījumi gūti par to, ka salās saimniekoja kartāgieši un pēc tam senie romieši. Jau tajos laikos tika augstu vērtētas lieliskās ostas, kas tika ierīkotas divu lielāko salu dabiskajos līčos. Salu klimats ļāva audzēt lielāko daļu lauksaimniecības produktu, kā arī mājdzīvniekus. Īpaši tika novērtēti šeit atrodamie gliemeži, kas seno romiešu ēdienkartē skaitījās liels gardums, kā arī bezgalīgais daudzums savvaļas trušu. Pēc Romas impērijas krišanas, politisko un militāro haosu izmantoja vandāļi, bet pēc tiem salas ieņēma Bizantijas impērijas armija. Tomēr bizantiešu laiks nebija ilgs, jo, tāpat kā visu Ibērijas pussalu, arī Baleāru arhipelāgu uz daudziem gadsimtiem iekaroja arābi. Te gan jāpiemin Pizas Republikas flote, kura spēja divus gadus noturēties salās, līdz Almoravidu dinastijas karaspēks tās atkal atguva. 13. gs. Aragonas Džeimss jeb Haime I Baleāru salas pievienoja saviem īpašumiem un pēc nāves tās mantoja viņa dēls.

Salas nepārtraukti piedzīvoja pirātu uzbrukumus, dažas no tām uz laiku piederēja gan britiem, gan francūžiem un tikai 18. gs. pilnībā nonāca Spānijas īpašumā.

FlyMeAway iesaka

Palma ir zināmā mērā pārsteigums katram ceļotājam – tā ir reizē jauna un senatnīga, tradicionāla un kosmopolītiska, tā ir stilīga, izsmalcināta, intīma un reizē pārpilna ar dzīves alkām.

Pilsēta aicināt aicina ar salas labākajiem restorāniem, veikaliem un mutuļojošo naktsdzīvi. Bet, ja grib saskatīt kaut ko no senatnes, kaut ko šai Vidusjūras paradīzei tipisku, tad jādodas iekšā Vecpilsētā, kura ir neliela, toties labi saglabāta un tiek rūpīgi kopta.

Uz pilsētas fona uzreiz izdalās divas celtnes – pirmā no kurām ir Belvēras pils, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas centra, Palmas līča rietumu pusē un ir unikāla, kā vienīgā apaļas formas gotiskā pils Spānijā. Jau 12. gadsimtā šeit mājvietu sev uzbūvēja Hospitāliešu ordenis un uz vecās pils drupām Haime II lika uzcelt cietoksni ar skatu laukumu, kas pavērsts pret līci un pilsētu tās krastā. Belvēras cietoksnī, kas savulaik kalpoja arī kā cietums, tagad aplūkojama arheoloģisko atradumu un klasisko skulptūru kolekcija.

Otrs ievērojamākais arhitektūras piemineklis pilsētā ir Katedrāle, kas paceļas pāri vecajai ostai. Tās pamatakmeņus arābu mošejas vietā lika Haime I. Gotiskā stila celtne tika būvēta un pārbūvēta daudzu gadsimtu laikā, bet 20. gs. sākumā tās interjera izmaiņām un īpašās apgaismošanas sistēmas radīšanai savu roku pielika slavenais Gaudi.

Iepretī Katedrālei atrodas Almudaina pils – seno Maljorkas valdnieku rezidence, kas pirms tam bija arābu cietoksnis. Mūsdienās Spānijas karaļnams savas vasaras atpūtas laikā šeit rīko oficiālās pieņemšanas. Pils rietumu daļā plešas dārzs, kas izveidots arābu stilā. Šeit starp rozēm, cipresēm un milzīgiem acāliju krūmiem, klusu urdzošu strūklaku paēnā izvietoti spāņu slavenāko skulptoru darbi.

Netālu no Katedrāles atrodas senais arābu kvartāls ar šaurām, līkumotām ieliņām, kuras izstaigājot, var pamanīt kādu starp senatnīgām ēkām iespiestu augstmaņu pili, kādu ēnainu iekšpagalmiņu, kādu pavisam nelielu izstāžu zāli. Te atrodas arī Arābu pirts, kas, domājams, būvēta 11. gs. kā kāda turīga maura dzīvojamās mājas sastāvdaļa.

Ja esat ārā no Vecpilsētas, tad plašas iespējas paver jaunāk būvēto kvartālu elegantās atpūtas un izklaides vietas vai arī promenāde, kas stiepjas gar Palmas līča krastmalu, garām lepnām jahtām, kas viegli šūpojas kristāldzidrajā ūdenī.

Pūķa alas

Cuevas del Drach (Pūķa alas) atrodas Maljorkas salas austrumu pusē Porto Cristo pilsētā. Alu sistēma ir viens no salas visiecienītākajiem apskates punktiem. To kopgarums ir 1200m un tās sniedzas līdz pat 25m pazemē. Alās atrodas Martel ezers, kas ir lielākais pazemes ezers Eiropā un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem pasaulē (aptuveni 170m garš un 4-12m dziļš). Alu apskate aizņem apmēram 1h, tai skaitā brauciens ar laivu un neliels koncerts “uz ezera”.

Cap de Formentos (Formentor rags), Colomer skatu punts un Albercutx sargtornis

Formentor rags –  šī noteikti ir viena no Maljorkas salas vizītkartēm: “must see” (noteikti jāredz) vieta. Uz Formentor ragu ved viens no iespaidīgākajiem Maljorkas serpentīnu ceļiem. Tas ir salas un pussalas raga gals, kurš zināms ar tā lieliskajiem skatiem. Pašā tā galā atrodas Formentor bāka. Visērtāk neatvairāmos skatus ir baudīt no Mirador es Colomer skatu punkta un Albercutx sargtorņa.

Mirador es Colomer ir skatu punkts, no kura izcili var redzēt Formentor ragu un pussalas krasta līniju. Tas atrodas aptuveni 200m v.j.l. un no tā labi apskatāmi Vidusjūras zilie ūdeņi un Tramuntanas kalnu grēda (iekļauta UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā). It īpaši skaisti šeit ir saulrietā.

Albercutx sargtornis atrodas netālu no Mirador es Colomer un tas priecē ar skatu uz Formentor ragu. Šis ir individuālo ceļotāju iecienīts skatu punkts. Mazliet ekstrēmie un drosmīgie izvēlas riskēt un kāpt tornī, lai varētu redzēt iespaidīgo panorāmu. Taču taisnības labad jāpiebilst, ka arī, vērojot ainavas no torņa pakājes, ceļotājs nebūs vīlies. Tas atrodas 380m v.j.l, un ir būvēts 16.gs un 17.gs.mijā un bija viens no galvenajiem piekrastes novērošanas punktiem. Tas savu funkciju saglabāja arī vēl 2.pasaules karā.

Katedrāle Santa Maria de Mallorca un Bellver pils

Palmas katedrāle Santa Maria de Mallorca (zināma arī kā La Seu katedrāle) ir 121 metru gara un 40 metrus plata un tās joms ir 44 metrus augsts. Tā ir viena no Eiropas augstākajām Gotiskā stila katedrālēm un tiek uzskatīta par vienu no šī stila pērlēm. Sākta būvēt jau 1229. gadā, taču par pilnībā pabeigtu to var saukt tikai 1601.gadā. Ilglaicīgā būvniecība katedrāli ir padarījusi unikālu tās izskatā. Īpašas izcelšanas vērtas ir katedrāles iespaidīgās logu vitrāžas. 

Dievkalpojumu laikā katedrāle gan ir slēgta tūristiem.

Castel de Bellver – pils, kas uzbūvēta jau 14.gs un visā Spānijā ir unikāla ar savu apaļo torņveidīgo formu. Šī vieta laika gaitā ir bijusi gan karaļu rezidence, gan militārais cietums. Mūsdienās tā ir populāra apskates un koncertu vieta, kā arī pilsētas vēstures muzejs. Bellver pils atrodas kalnā, aptuveni 3km uz rietumiem no Palmas pilsētas centra. Bieži tūristi šeit ierodas tieši Palmas pilsētas panorāmas dēļ.

Es Pontas arka

Es Pontas (Santanyí) ir dabīgi izveidojusies 13 metrus augsta arka, kas vizuāli izskatās pēc tilta. Tā atrodas salas dienvidaustrumu pusē. Šeit iespaidīgs ir tieši skats no klints malas uz arku. Ekstrēmo sportu cienītāji šo piekrasti un pašu arku izmanto lēkšanai ūdenī.  Visskaistāk un romantiskāk šeit ir saulrieta laikā un var teikt, ka “griežas galva” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Jāņem vērā, ka, lai nokļūtu pie klints malas un apskatītu arku no attāluma, taciņa ir šaura, bez īpašiem nožogojumiem un šī vieta ir īpašs izaicinājums tiem, kuriem ir bail no augstuma. Taču, ja pārvar šīs grūtības un bailes, ikviens tiek apbalvots ar elpu aizraujošu panorāmu. Šī noteikti nav masu tūrisma vieta. Pa ceļam uz skatu punktu, iespējams apskatīt 1995.gadā izveidotas akmens skulptūras un Es Pontas un (Santanyí) apkaimē atrodamas skaistas un iespaidīgas pludmales, piemēram, Cala Llombars, Cala Santanyi, Cala Figuera osta, Mondrago parks.

Sakabobra

Sa Calobra (Sakalobra) - šis samērā nomaļus esošais ciemats un ceļš līdz tam, ir viena no Maljorkas salas populārākajām apskates vietām. Nereti velobraucēji izvēlas Maljorku tās līkumaino ceļu dēļ. It īpaši, maršrutu uz Sakalobra, lai brauktu pa vairāk nekā 10km garo, 7% kāpumā esošo un 26 līkumiem bagāto serpentīnu.

Torrent de Pareis kanjons un Sakalobra līcis atrodas Tramuntana kalnu masīvā, un ir atpazīstams ar pludmali, kas ir kā “aizā patvērusies oāze”. Pie tās var piekļūt, līkumojot gar klinti un baudot Maljorkas līču ainaviskos skatus, vai doties nesteidzīgā izbraucienā ar laivu no  Port de Soller ostas (sliktos laika apstākļos kuģītis nekursē).

Pludmale ir gan smilšu, gan oļu klāta un atrodas aizas galā, paslēpta aiz klints. Līdz tai nokļūt var no ūdens puses vai ejot no Sakalobras ciema pa klintī iecirstu taciņu, cauri labi apgaismotam tunelim. Pludmale ir neliela un tāpēc jāņem vērā, ka šajā vietā nav nekādu labierīcību vai restorānu. Tie atrodas tikai Sakalobras ciematā – īsa kājām gājiena attālumā.