Цветущие города Ташкент и Самарканд на майские выходные

Nepilnas septiņas reizes lielāka par Latviju platības ziņā un ar gandrīz 20 reizes vairāk iedzīvotājiem, vienlaikus bagātā un trūcīgā Uzbekistānas Republika atrodas Centrālajā Āzijā, seno karavānu ceļu krustpunktā. Vēsturiskā Lielā Zīda ceļa pieturas punkti atradās pazīstamākajās tagadējās Uzbekistānas pilsētās: Taškentā, Buhārā, Samarkandā, Hivā. Caur šīm pilsētām tika saistīti Rietumi un Austrumi, noritēja ideju un reliģiju, jaunaktklājumu un kultūru izplatīšanās, bagātināšanās un mijiedarbība.

Uzbekistānas teritorija atrodas starp divām lielajām Āzijas upēm – Amudarju un Sirdarju un ir viena no divām pasaules valstīm, kurai pašai nav jūras robežas un kuru iekļauj valstis bez izejas uz jūru vai Pasaules okeānu – Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Afganistāna.

Gandrīz četrām piektdaļām Uzbekistānas teritorijas ir tuksneša izskats – valstī nokrišņu ir ļoti maz ( 200-400 mm gadā). Arāla jūra, kas senāk bija ceturtā lielākā iekšzemes jūra pasaulē, neprātīgas, tās ūdeņus papildinošo upju izmantošanas irrigācijai dēļ pēdējo piecdesmit gadu laikā ir zaudējusi deviņas desmitdaļas sava apjoma. Tagad tās vietas lielāko daļu aizņem sāls tuksneši ar sen mirušu kuģu vrakiem. Tomēr ainavas nav tikai vienmuļas – te ir gan kalnu grēdas valsts ziemeļaustrumos, gan auglīgas mazo upju ielejas.

Uzbekistāna ir viena no pasaules bagātākajām valstīm derīgo izrakteņu krājumu ziņā; tā atrodas pirmajā desmitniekā pēc zelta, urāna, gāzes, naftas, vara un fosfātu apjoma. Tā ir pasaules pirmajā kokvilnas ražotāju trijniekā, kā arī pazīstama dienvidu augļu un dārzeņu audzētāja.

Taču atgriežoties pie kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas galvenokārt interesē tūristus neilga valsts apciemojuma laikā, vispirms jāapskata Uzbekistānas galvaspilsēta Taškenta - Centrālāzijas galvenais ekonomiskais un kultūras centrs.

Tās vēsture aizsākās vairāk nekā 2200 gadus atpakaļ kā neliela oāze Čirčikas upes krastā, bet V gs. pirms Kristus kļuva par kvadrātveida citadeli apmēram astoņus km uz dienvidiem no Sirdajas krastiem. Pilsēta bija nozīmīgs tirdzniecības centrs Lielajā Zīda ceļā, kas pa sauszemi savienoja Ķīnu un Eiropu un turpina tāds būt arī mūsdienās, eksportējot zīdu, kokvilnu un citus tekstilizstrādājumus. Pilsētā maz kas saglabājies no austrumnieciskās vēsturiskās vecpilsētas – to iznīcināja gan vairāk nekā 100 gadi Impēriskās Krievijas un pēc tam – Padomju Savienības pakļautības, gan postošā 1966. gada zemestrīce. Galvenais reliģiskais mantojums koncentrēts kompleksā Khasti Imam, kur apskatāmi ne vien pagājušā gadu tūkstoša vidū būvētas mošejas un mauzoleji, bet arī viens no pasaules vecākajiem korāniem un pravieša Muhameda zelta mats. Savukārt, tirdzniecības tradīcijas turpina senais Čorsu tirgus, kas izvietojies zem septiņiem debesziliem kupoliem un darbnīcas ap to, kur izveicīgi meistari pircēja acu priekšā izgatavo izvēlēto rotaslietu. Mūsdienu Taškenta lepojas ar parkiem un strūklakām, virkni interesantu muzeju, modernu darījumu centru, augstāko TV centra torni Centrālāzijā un pirmo metro šajā reģionā.

Vēsturiskā Samarkandas pilsēta, kas dibināta VII gs. pirms Kristus un atrodas plašā oāzē Zerafšanas upes ielejā Uzbekistānas dienvidaustrumos, ir viena no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām vietām Centrālāzijā, Lielā Zīda ceļa atslēgas punkts un iekļauta UNESCO Pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā. Te jāapskata Registāna laukums, Šahi-Zindas mauzoleju ansamblis, Bibi - Hanum mošeja, Ulugbeka observatorijas drupas, Timura mauzolejs, Siabas tirgus, mečetes un medreses.

Šahrisabza jeb sākotnēji Keša - viena no pašām kolorītākajām Uzbekistānas pilsētām atrodas 80 km uz dienvidiem no Samarkandas, netālu no Afganistānas robežas, 620 m virs jūras līmeņa. Nosvinējusi savu 2700 gadu dzimšanas dienu, tā iekļauta UNESCO Pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā un ir ļoti populārs tūristu galamērķis. Kešā dzimis ievērojamais turku-mongoļu karavadonis Timurs – Timurīdu dinastijas dibinātājs, kurš XIV gadsimtā iekaroja milzīgas teritorijas un izveidoja Timurīdu impēriju mūsdienu Irākas, Irānas, Afganistānas un Centrālāzijas valstu teritorijās. Tieši Timura laika arhitektūras pieminekļi padarījuši pilsētu tik slavenu. Šeit jāpiemin Timura Vasaras pils, Kok-Gumbaz mošeja, Dorut/Tilovan komplekss, kā arī viduslaiku pirtis un XVII gs. tirgus.