Spānijas un Portugāles robežzeme - Estremadura
Karmīnsarkana zeme, zilganpelēki olīvkoki un korķozoli. Lieliska, mūsdienīga krāsu kombinācija. Zeme un koki, zeme un koki – mūsdienu cilvēkam nepieciešamie plašumi un miers.
Spānijas-Portugāles robežzemi Estremaduru palaiduši garām tūristu pūļi, kas dodas uz smilšainajām Vidusjūras pludmalēm, salām vai lielpilsētām. Šis ir nabadzīgākais Spānijas novads. Kā karstā pusdienlaika saulē uzmācies snaudiens, Estremadura lēni un pieticīgi risina savas dienas Ibērijas pussalas dienvidrietumos, spāņu – portugāļu robežas Spānijas pusē, kuras atrašanās vieta, arī Estremadurai piestāvoši, nav mainījusies gadu simtiem. Ātras pārmaiņas Estremadurai nepiestāv un nepatīk. Daudzus provinces lielākās pilsētas Badahosas veikalus rotā izkārtnes no septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem. Šķiet, ja gribētu norēķināties ar desmittūkstoš pesetu banknoti, to pieņemtu.
Bet Estremadura vienmēr nebija lēna un snauduļojoša. Kā nabadzīgākā Kastīlijas un Aragonas Karalistes (15. gadsimta teritorijas, kas aizņem lielāko daļu mūsdienu Spānijas zemju) daļa, no Estremaduras ļaudis izbrauca, reizēm uz tālākām zemēm, nekā sākotnēji iecerēts. Slavenie konkistadori Ernans Kortess, kas iekaroja acteku impēriju un pakļāva Kubu, Vasko Balboa, kas atklāja Kluso Okeānu, Peru atklājējs Francisko Pisarro, Čīles atklājējs Pedro de Valdivia visi nāca no Estremaduras. Nepārsteidz, cik greznas ir katoļu baznīcas Estremaduras galvaspilsētā Meridā, vai cik košs ir sarkanbaltsarkanais Plaza Alta laukums Badahosas centrā – nauda nākusi no aizokeāna.
Intriga vēl vairāk sabiezē vēsturiskajā Kaseresas centrā, ko sauc spāniski svinīgajā Monumentālās Pilsētas (Ciudad Monumental) vārdā. Tā to atradīs arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Kalnā esošās Monumentālās Pilsētas mājiņu jumtu un baznīcu smaiļu paklājā izceļas balta, kupolveidīga celtne. Tā ir Toledo-Montesumas pils. Nekļūdās tie, kam atmiņā palicis acteku valdnieka Montesumas vārds. Izrādās, ka Montesumas meita pārgājusi kristietībā, un, pārbraukusi no mūsdienu Meksikas uz Estremaduru, uz sava vīra mājām, šajā pilī dāvājusi tam sešus bērnus. Interesanti, ka par pils saimnieci viņa kļuva, iestūrējot laulībā piekto reizi, 21 gada vecumā…
Tumšas kaislības, svelme un sausums vasarās, fanātiska reliģiozitāte – mūsu pamatpriekšstati par Lorkas vai Goijas Spāniju ļoti viegli pārņem, esot Estremadurā. Vēlāk pārdomājot, var secināt – tas tāpēc, ka šeit maz liecina par mūsdienām. Nav daudzstāvu viesnīcu korpusi pie pludmalēm (jo nav pludmaļu), ļoti reti dzird citas valodas, izņemot spāņu, un kultūrvēsturiskais mantojums saglabāts ar tādu pietāti, lai mūsu acu priekšā būtu vēsturiska īstenība, nevis vēstures atdarinājums.
Spānijas – Portugāles robeža, ja var ticēt vēsturnieku teiktajam, ir viena no senākajām nemainīgajām robežām mūsu kontinentā. Abas robežvalstis darījušas visu iespējamo, lai robežas arī nepabīdītos ne pa soli. Gan Estremadura Spānijā un Alentežu robežas puse Portugālē ir nosētas ar maziem ciematiņiem, katrs no tiem ir cietokšņa apjozts, un lielākie nocietinājumi ir UNESCO aizsardzībā ņemtie Svētas Lusias un Svētās Dievmātes forti Badahosas kaimiņpilsētā Elvašā, kas atrodas tikai piecpadsmit kilometru, bet vienmēr vienas stundas attālumā no Badahosas, jo abas blakuspilsētas vienmēr šķir stundas laika starpība. Elvašas nocietinājumu sistēma ir lielākā pasaulē, un tā ir pārdzīvojusi vismaz trīs kaimiņvalsts bruņoto spēku blokādes.
Ja vien nav kāda īpaša iespēja nokļūt uz reģiona vienīgo lidostu Badahosā, jāpavada vismaz četras stundas ceļā no Madrides vai Seviļas. Neveiksmīgi izvēlēts maršruta autobuss pieturēs katrā mazākajā reģiona ciematiņā vai pilsētelē. Drīz defekts kļūst par efektu: katru nākamo kundzīti, ko autobuss uzņem pasažieros, jau braucošās ekstremadurietes sīkumos izprašņā, skaļas sarunas un smiekli raisās nepazīstamu cilvēku starpā. Čaukstinās no rokassomiņām izvilkti sainīši ar karstā eļļā plaucēto gardumu churros, ar ko cienā blakussēdētājus, tostarp tos, kas spāniski māk tikai smaidīt. Nogurdinošais brauciens ātri vien kļūst par to, kas tikpat labi varētu būt kādas Pedro Almodovara filmas aizraujošs un daudzsološs iesākums.
Šī gada Lieldienās pirmoreiz no Rīgas uz Ekstremaduras vienīgo lidostu Badahosā ar ērtu tiešo lidojumu vedīs tūroperators FlyMeAway. Jo pasaulē vēl ir tik daudz jaunu un aizraujošu galamērķu!
