Mežonīgā Korsika Lieldienās

Korsika ir galamērķis patiesiem dabas un satriecoši skaistu ainavu mīļiem, tiem, kam nav slinkums kājām doties uz kādu no 67 vēsturiskajiem dženoviešu sargtorņiem, kas apjož salas klinšainos krastus, tiem, kuri ar prieku sajutīs makijas krūmāju rūgteno smaržu, jau izkāpjot no lidmašīnas Korsikā.

Neiesakām Korsiku tiem, kam bail braukt pa trakiem kalnu ceļiem, kur divstāvu autobuss spiests braukt atpakaļgaitā līdz iepriekšējai izmaiņas vietai, jo ceļš taču vienjoslas. Neiesakām arī frankofīliem, jo Korsikā taču dzīvo korsikāņi, un tie vienmēr atcerēsies periodu no 1755. līdz 1769. gadam, kad sala bija neatkarīga, un tās galvaspilsēta bija kalnainā Korte.

FlyMeAway iesaka apskatīt:

BASTIJA

Bastija (Bastia) ir Ziemeļkorsikas galvaspilsēta, lielākā Francijas osta Vidusjūrā pēc pasažieru skaita, Korsikas itāliskākās daļas galvaspilsēta un daudzējādā ziņā pirmā vieta, ko ceļotāji Korsikā ierauga, jo tieši Bastija atrodas vistuvāk Itālijas krastiem – Toskānas arhipelāgs un Kapraias sala labi saredzami pāri jūrai. Bastija ir mūžīgā Dienvidkorsikas galvaspilsētas Adžaksio sāncense. Kamēr Adžaksio labprātāk pieņēma franču kultūru un valodu, Bastija skatījās pāri Tirēnu jūrai uz Elbas salu un Toskānu Itālijā, no kurienes cēlusies korsikāņu valoda un arī iezīmes Bastijas arhitektūrā.

Bastijas vecākā daļa jeb Terra Vechia ir šauru ieliņu un trepju labirints, kas savieno trīs tās ievērojamākās daļas – veco ostu, tirgus laukumu un San Nikolā laukumus – un kas labi piestāvētu jebkurai Vidusjūras pilsētai. Īpaši gleznaini Terra Vechia ar Sanžana Batista katedrāli un kalniem fonā izskatās no jūras. San Nikolā laukums savukārt daudz vairāk atgādina kādas kontinentālās Toskānas pilsētas centru, kur centrālo skvēru apēno platānas ar tām raksturīgiem aizsargkrāsas stumbriem. Piederību Korsikai nodod Napoleona Bonaparta statuja pilsētas laukuma centrā (Napoleona dzimtā pilsēta gan ir Dienvidkorsikas galvaspilsēta Adžaksio). Terra Nova jeb Jaunbastija, ir cietoksnis, kas slejas pāri Terra Vechia, un kurā šobrīd izvietots pilsētas muzejs, divas baznīcas, restorāni, dzīvojamās mājas un skola.

Vasaras sezonas laikā Bastijas, kā arī citu reģionu baznīcās un citās kultūras un brīvdabas koncertzālēs diezgan bieži tiek rīkoti daudzbalsīgo korsikāņu dziedājumu (tādas grupas kā Barbara Fortuna, A Filetta, Tavagna vai Tempus Fugit), tradicionālas korsikāņu mūzikas ar nelielu nacionālisma noti (Diana di l’Alba) koncerti, kā arī populārākās korsikāņu world music grupas I Muvrini koncerti. Atliek tikai sekot informācijai, kas izvietota un regulāri tiek atjaunota uz plakātiem gar ielu stabiem un platānu stumbriem.

KAPKORSAS PUSSALA

Kapkorsas (Cap Corse) pussala ir kā Korsikas rādītājpirksts, kas norāda uz ziemeļiem, uz Franciju. Kapkorsu lielākoties klāj smaržīgi makijas krūmāji (maquis) un klinšaini pakalni, no kuriem paveras skats uz Vidusjūru un pussalas austrumu daļā uz Itālijai piederošajām Kapraijas un Elbas salām.

Mums vislabāk patika Erbalungas ciematiņš pussalas austrumu piekrastē, tikai pāris kilometrus uz ziemeļiem no Bastijas. Te mājas būvētas tieši uz klinšu apmales, un pa trepītēm iespējams nokāpt līdz pašai ūdensmalai. Restorāniņi namu pagalmos aicina uzkavēties un nobaudīt Kapkorsas stiprināto vīnu, kuru tā arī sauc – Cap Corse, bet dženoviešu torņa drupas jūras malā ir gleznains fons fotogrāfijām.

Čenturi komūna (Centuri) atrodas Kapkorsas pussalas ziemeļ-rietumos un ir izslavēta ar iespēju kādā no daudzajiem ostas restorāniem baudīt vietējo zvejnieku dienas lomu – dažādas zivis, astoņkājus un jo īpaši langustus (vienkārši tāpat grilētus vai pasniegtus kopā ar pastu mērcē), neaizmirstot pasūtīt maltītei piederošos Kapkorsas balto vai rozā vīnu. No šejienes startē marķēta pārgājienu taka, kas gar krasta līniju aizved uz pašiem pussalas ziemeļiem. Centuri apskatāmi arī vairāki senie dženoviešu aizsargtorņi, ko salas saimnieki viduslaikos uzbūvēja, lai aizsargātos no laupītājiem.

Nondza (Nonza) Kapkorsas pussalas rietumu daļā ir neliels uz klints augstu virs jūras izvietots ciemats ar plašu un garu tumšpelēku akmeņu pludmali tā pakājē un greznu baroka baznīcu pašā Kapkorsas ceļa malā, ko aplenc vairākas noskretušas 19. gadsimta beigu ēkas ar slaidām palmām to dārzos. Lieliska aizgājušās greznības – belle epoque vieta, atliek tikai sagaidīt saules rietu virs Vidusjūras, sēžot nocietinājuma drupās izvietotajā restorāna terasē un nogaršojot vietējo sedratu (cédrat – citrona priekštecis) vai kastaņu liķieri.

Sanflorāna (Saint- Florent) atrodas 25 kilometrus uz rietumiem no Bastijas Kapkorsas otrā krastā. Ceļš līdz šai plašās jahtu ostas pilsētai ved pāri Tegime pārejai (Col de Teghime), no kuras paveras skaists skats uz Bastiju, Biguglias ezeru un Toskānas arhipelāgu austrumos un Sanflorānu un Agriatu tuksnesi rietumos. Vēl tikai pārvarami pāris kilometri serpentīnveida Patrimonio komūnas vīna ceļa ar skatu uz plašajiem vīna laukiem, kas izvietoti it visās nogāzēs, un ir sasniegta par mazo Santropēzu dēvētā pilsēta. Šeit iespējams gan ienirt dažādās mēlēs runājošu vairāk vai mazāk skaļus tūristu bariņos uz ielām, restorānos un jo īpaši plaši apmeklētajā mūzikas festivālā Porto Latino, gan aizbēgt uz kādu no daudzajām balto smilšu pludmalēm pilsētas dienvidos, līdz kurām nokļūt gan var tikai vai nu kājām vai arī ar tam paredzētiem regulāri maršējošiem kuģīšiem.

KALANKI

Kalanki (calanques) jeb Vidusjūras fjordi, ir viena no Korsikas vizītkartēm. Jau pati nokļūšana uz Porto ciematiņu salas rietumos ir aizraujoša: reizēm vienvirziena ceļā autobusiem jādodas atpakaļgaitā uz izmainīšanās punktu. Augšup no ceļa – stāva klints, pārsimt metrus zemāk zaigo Vidusjūra. Kalankus un Porto vislabāk apskatīt pievakarē, jo saules stari krāso smilšakmens klintis koši sarkanas. Ceļa sprīdis īsi pēc Porto ciematiņa nelīdzinās nekam iepriekšredzētam: tas līkumo starp koši sarkaniem smilšakmens stabiem, zem kuriem lejā vizuļo zilganzaļa jūra. Nedaudz tālāk Torgio aizsargtornis, kas vienlaikus pildījis torņa un bākas funkcijas, ir skaistas stundas garas pastaigas attālumā no ceļa. Kalanki un ceļš līdz tiem ir iespējams gleznainākā Vidusjūras piekraste, ko zinām.

Kalanku piekraste Skandolas rezervātā ņemta arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Robainās klintis, smilšakmens stabi apskatāmi no ūdens, bet bagātīgā zemūdens pasaule pieejama nirējiem.

Vasaras šajā Korsikas nostūrī piedāvā vēl kādu lielisku izklaidi. Kad kalnos beidz kūst sniegs un upēs apsīkst ūdens, tad atsevišķas Porto puses upes veido dabiskus baseinus, kuros ūdens sasilst līdz ļoti tīkamai, teju tropiskai, temperatūrai, un dod lielisku iespēju atpūsties pie saldūdens.

KALVI

Kalvi (Calvi) ir Korsikas brīvdienu galvaspilsēta. Grande Plage pludmali droši varētu noturēt par kādu tropisko salu galamērķi, ja vien fonā nevīdētu Kalvi citadele un cietoksnis kā arī lielie SNCM prāmji, kas šeit ierodas no Marseļas un Nicas. Šī ir teicama vieta gan atpūtai ar bērniem, gan arī visa veida ūdens sportiem – jūras dibens ir tik smilšains kā Jūrmalā, un ūdens caurredzamība – izcila. Kalvi centrā pie jahtu ostas apskatāms tā saucamais Sāls tornis, arī dženoviešu būvēts nocietinājumu tornis, kurš šodien klasificēts kā Francijas Nacionālais arhitektūras piemineklis.

ILRUSE

Ilruse (Ile Rousse jeb Sārtā Sala) ir neliela pilsētiņa otrpus Kapkorses kalnu grēdai. Šīs apdzīvotās vietas vēsture cieši saistīta ar neatkarīgās Korsikas laiku, un valsts varoni Paskālu Paoli, kurš 1758. gadā šeit izveidoja apdzīvotu vietu, kuru būtu grūti ieņemt iebrucējiem no Dženovas, kas apdraudēja salu. Ilrusa dabiski veido ļoti ērtu un aizsargātu ostu, ko no atklātiem ūdeņiem nošķir sārta granīta salu virkne. Ilrusai cauri ved arī Korsikas dzelzceļa līnija, kas savieno Kalvi ar Bastiju un Adžaksjo salas dienvidos. Šī šaursliežu bānīša izbūve ir īsts inženieru meistardarbs, un palīgā tika saukts pat Gustavs Eifels, izbūvējot 94 m augsto Vekio viaduktu. Brauciens no Ilrusas līdz Adžaksjo dod pasakainu iespēju apskatīt salas mugurkaulu – kalnu masīvu no ērta vilciena loga.