Valsts svētki Toskānā un Umbrijā

UMBRIJA

Maza pērle pašā Itālijas viducī, kur varena pagātne ar tās lieciniekiem – majestātisku arhitektūru, kas paveras skatam tālumā no pakalnos izvietotajām pilsētām, brīnišķīgiem dievnamiem un nenovērtējamiem mākslas darbiem - netraucēti mijas ar 700 gadus senās universitātes studentu aktīvo un mūsdienīgo sabiedrisko dzīvi.

Šeit atrodama īstā, autentiskā Itālija, kuras sastingušo skaistumu nespēj iztraucēt kosmopolītiskie jaunieši vai zinātkārie tūristi.

Toskānas dienvidu kaimiņš - Umbrijas reģions ar tās galvaspilsētu, seno etrusku nozīmīgo centru Perudžu – ir vieta, kur ieraudzīt patieso Itālijas lauku ainavu: ar kalniem, klintīm un pauguriem, ar zaļām ielejām un pļavām, kam iedzīvotāji ļāvuši pienākt pie seno, vēsturisko pilsētu pašām namdurvīm.

Tieši tāda ir arī Perudža, kuras vēsturiskais centrs klāj augsta paugura virsotni. Šeit risinājās nerimstoša cīņa par un pret pāvestu varu, pilsoņu kari un sacelšanās, nodevības un sazvērestības. Tomēr par spīti visam, Perudža, ko dažkārt mēdz dēvēt par Florences mazo māsu, cauri gadsimtu līkločiem spējusi saglabāt milzīgu kultūras un mākslas mantojumu. Daļa no tā gan atrodas pazemē un apskates laikā rada nedaudz mistisku un noslēpumos tītu sajūtu.

Bet virszemē pilsētas laukumi un šaurās alejas ir pārpilnas ar pieminekļiem, kas liecina par par tās rūpīgi glabāto vēsturi: Etrusku jeb Augusta arka, kas bija ieejas vārti senajos etrusku pilsētas mūros un atjaunoti romiešu laikos, Etrusku aka un Porta Marzia – otrie monumentālie etrusku vārti, kas tagad iekļauti cietoksnī, ko 1540. gadā lika uzbūvēt pāvests Pāvils III. Vienā no skaistākajiem Itālijas laukumiem – Perudžas IV Novembra laukumā, gotiskajā Palaco dei Priori - atrodas Umbrijas Nacionālā mākslas galerija, kurā glabājas vieni no ievērojamākajiem itāļu mākslas šedevriem no viduslaikiem līdz XVIII gadsimtam: Pjero della Frančeskas, Benoco Gocoli, Beato Andželiko, Pinturikjo un Perudžino darbi. Senajā Naudas maiņas ģildes mītnē apskatāms Perudžino fresku cikls. San Džovani Batista kapellā – XVI gadsimta freskas. Nedrīkst aizmirst pievērst uzmanību XIII gadsimtā projektētajai strūklakai Fontana Mažiore, ko rotā krāšņi bareljefi.

Nav iespējams uzskaitīt visas apskatāmās vēsturiskās celtnes, kas sākot no etrusku laikiem slāņojušās viena virs otras kā sīpola mizas un ļauj dažos mirkļos un soļos pārlēkt pāri gadsimtiem. Tās tomēr ļāvušas pilsētā ienākt arī mūsdienu vēsmām ar moderniem veikaliem, nelieliem bāriem un restorāniem, kas darbojas saskaņā ar lielisko itāļu virtuves principu: no dobes galdā!

Šokolādes un džeza galvaspilsēta, Perudža ir izejas punkts uz Umbrijas reģiona mazajām pilsētām un skaistajiem ciematiem, kas ceļā neprasa pat pāris stundas.

Asīze

Izmēros nelielā, bet nozīmīgumā nenovērtējamā ir nelielā Asīzes pilsētiņa, kas iekļauta UNESCO pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā. Umbrijas mežu un viļņoto pakalnu ieskauta, tā tiek uzskatīta par vienu no vislabāk sagalabātajām viduslaiku pilsētām pasaulē. Tā pazīstama kā Franciskāņu ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska mājvieta un tāpēc ir viens no nedaudzajiem Eiropas svētceļnieku galamērķiem. Bet ne jau tikai Svētā Asīzes Franciska bazilikā apglabātā Franciskāņu ordeņa dibinātāja kapa vietas vai baziliku rotājošo gleznu un Džioto fresku dēļ vērts apmeklēt šo mazpilsētu. Gan sakrālo, gan laicīgo celtņu gadsimtiem nemainītais kopums izskatās kā uz izbalējušas pagājušā gadsimta sākuma pastkartes – reizē šarmants un mūsdienu dzīves nepārtrauktā plūduma neskarts.

TOSKĀNA UN SJĒNA

Toskāna ir viens no tūristu visiemīļotākajiem reģioniem Itālijas centrālajā daļā ar galvaspilsētu Florenci. Tā platība ir gandrīz 23 tūkstoši km2 un tajā dzīvo tuvu pie 4 miljoniem iedzīvotāju. Reģionā rietumu daļā atrodas Toskānas arhipelāgs – salu ķēde starp Ligūrijas un Tirēnu jūru. Pazīstamākās ir Elba, uz kuru trimdā bija izsūtīts Napoleons un Monte Kristo. Salu ķēde veido Toskānas arhipelāga Nacionālo parku.

Toskāna ir pasaulslavena galvenokārt ar savu ārkārtīgi bagāto kultūras mantojumu – tā ir Itāļu Renesanses dzimtene. Te dzimuši virkne mākslas, kultūras un zinātnes pārstāvju, kuru darbi tieši ietekmējuši cilvēces attīstību – Petrarka, Dante, Da Vinči, Mikelandželo, Botičeli, Galilejs, Vespuči un Pučini. Reģionā atrodas sešas vietas, kas ietvertas UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Toskānai raksturīgas vienas no visskaistākajām Itālijas dabas ainavām un te tiek ražoti vieni no labākajiem Itālijas vīniem.

Kultūra

Toskāna aptver neizmērojamas kultūras bagātības, kas vērojamas gan baznīcās un pilīs, mākslas galerijās un muzejos, lielākajās pilsētās un mazos ciematos. Itāļu gleznošanas ciltstēvi, arhitektūras un tēlniecības atjaunotāji nāk no Toskānas. Toskānas senās mūzikas tradīcijas savukārt radīja spilgtāko Itāļu romantisma pārstāvi Dž. Pučini un ievērojamo operu autoru P. Maskanji. Pateicoties Dantem, Petrarkam, Bokačo un Makiavelli, Toskānas dialekts kļuva par visas Itālijas izglītoto iedzīvotāju saziņas līdzekli un vēlāk veidoja itāliešu literāro valodu.

Sjēna

Sjēna ir provinces galvaspilsēta un viena no tūristu visvairāk apmeklētajām pilsētām Toskānā. Tā slavena ar mākslas darbiem, muzejiem, kulināriju un labi saglabātu viduslaiku pilsētas vēsturisko centru, kas iekļauts UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā.

Pēc tam, kad etruski nodibināja pilsētu, to iekaroja romieši, taču Sjēnas uzplaukums bija jāgaida ilgus gadsimtus, lielākoties, tās neizdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Taču, kad 4. gs. pilsētu ieņēma lombardieši un senos romiešu tirdzniecības ceļus sāka apdraudēt bizantiešu sirojumi, Sjēnu sāka izmantot par daudz drošāku ceļu tirdzniecībai starp Romu un lombardiešu ziemeļu teritorijām.

Viduslaikos Sjēnas republika uzplauka pateicoties tirdzniecībai ( īpaši vilnas) un finansu operācijām. Sacenšoties ar Florenci, pilsētā tika uzbūvēta iespaidīga Doma baznīca un izveidots Piazza del Campo – laukums, kas arī šobrīd tiek atzīts par vienu no skaistākajiem Eiropā. Tomēr iekšējo cīņu novājināta, Sjēna vairs nespēja sekmīgi aizstāvēties pret ārējiem ienaidniekiem un 1555. gadā nonāca Spānijas karaļa rokās, kurš, būdams parādā Mediči ģimenei, to pievienoja Toskānas lielhercogistei. Tās sastāvā Sjēna atradās līdz pat Itālijas unifikācijai 19. gadsimtā. Sjēna, tāpat kā pārējās Toskānas pilsētas, ir bagāta ar viduslaikos būvētām sakrāla rakstura celtnēm, kuras izgreznotas ar Sjēnas glezniecības skolas pārstāvju darbiem. Šeit atrodas arī virkne augstmaņu villu, kas ir apskates vērtas.

Sjēnas universitāte, kas darbojas jau no 12. gs. lepojas ar botānisko dārzu. Pilsētas rūpniecībā nozīmīgu lomu ieņem reģiona tradicionālo saldumu ražošana. Vēl jāpiemin Sjēnas džeza skola, kas ir pazīstama profesionāļu vidū un, kuras apmeklētāji, klausītājiem par prieku, vasarā muzicē pilsētas skvēros un laukumos, kā arī Palio di Siena – tradicionālas zirgu skriešanas sacīkstes, kuru pirmsākumi meklējami jau viduslaikos.

San Džiminjano

San Džiminjano ir maza, aizsargsienas apjozta viduslaiku pilsēta, kas atrodas Sjēnas provincē, Itālijas centrālajā daļā.

Tā pazīstama viduslaiku arhitektūras – galvenokārt, tās 14 torņu un pilsētas apkārtnē ražotā baltvīna dēļ. Pilsētā apskatāma virkne baznīcu, no kurām galvenās ir Collegiata un Sant’Agostino, pilsētas galerija ar Renesanses mākslinieku darbiem, četri skvēri, kas veido tās centru un viduslaiku torņi, kas ir kļuvuši par San Džiminjano simbolu un vizītkarti.

Toskānas vīna ceļš un Orčijas ieleja

Toskāna ir vispārzināma kā viens no visievērojamākajiem Itālijas vīna ražošanas reģioniem. Atrastas liecības, ka jau senie etruski nodarbojās ar vīna gatavošanu. Toskānas vīnu kvalitāte ir slavēta seno grieķu literatūrā. Viduslaikos šo nodarbošanos galvenokārt turpināja klosteros, bet vēlāk – lielajos zemes īpašumos. Vidusjūras klimats un piemērotā augsne, īpaši kalnu nogāzēs, sekmēja vīnkopības attīstību, audzējot ne tikai reģionālos vīnogulājus, bet arī no Francijas un Spānijas ievestās šķirnes.

Pazīstamākie Toskānas sarkanvīni ir Chianti, Brunello di Montalchino un Vino Nobile di Montepulciano, kas tiek darinātas no Sandžovēzes šķirnes vīnogām, kā arī Vernaccia di San Gimignano, kuru ražo no baltajām Vernačia šķirnes ogām. Šajā Itālijas rajonā gatavo arī deserta vīnu Vin Santo, kā arī dārgus, augstas klases t.s. „Super Toskāniešus”. 29 no Toskānas vīniem ir piešķirts DOC- jeb kvalitātes apliecinājums, bet 7 – DOCG – jeb augstākās kvalitātes apliecinājums.

Katrā šī Itālijas reģiona pilsētā vai ciematā iespējams apmeklēt vietējo vīndarītavu, noklausīties aizrautīgu stāstījumu par šā un iepriekšējo gadu vīna kvalitāti, dzēriena ražošanas procesu un nobaudīt Toskānas saules un rūpīga darba radīto gala rezultātu.