Lieldienas Spānijā gardēžiem un vīnmīļiem

Lieldienu nedēļā Bilbao pilsētā notiek tradicionālais Basku festivāls. Tā programmu skatiet  - http://basquefest.com/en/#

Dažadu apstākļu sakritības dēļ pārējo divu Basku autonomo apgabalu veidojošo provinču galvenās pilsētas Bilbao un San Sebastjana ir vairāk pazīstamas, tomēr tieši Alavas provinces galvaspilsētā Vitorijā izvietojies Basku zemes admnistratīvais centrs - gan parlaments, gan valdība, gan Basku zemes premjerministra rezidence. Vitorija ir pati lielākā Basku zemes pašvaldība, jo tās teritorijā ietilpst arī 63 apkārt pilsētai izvietojušies ciemati ar plašām lauksamniecības zemēm.

Lai arī Vitorija ir savā ziņā visvienkāršākā no Basku zemes provinču galvaspilsētām – tur nav pasaulslavenā Gugenheima modernās mākslas muzeja kā Bilbao vai La Končas - visskaistākās (pēc Tripadvisor aptaujas datiem) Eiropas pludmales kā San Sebastjanā-, vērīgs ceļotājs pilsētā atklās virkni acīs nekrītošu dārgumu.

Vispirms jau jāpiemin lieliski saglabātā, 11. gadsimtā būvētā vecpilsēta, kas atrodas vienīgā pakalna virsotnē Alavas provinces līdzenumā. Iegarenās formas vecpilsētu apjož augsta aizsargsiena, tādējādi izveidojot cietoksni, kuru, stratēģiskā izvietojuma dēļ, centās iekarot gan Navarras gan Kastīlijas valdnieki. Vitorijas pilsētu (tagadējo Vecpilsētu) dibināja Navarras karalis Sančo Gudrais 1181. gadā neliela ciemata Gasteiz vietā. Vecpilsētas ieliņas tika nosauktas to amatu vārdā, kuru meistariem te bija darbnīcas un visduslaiku pilsētas veidolu gandrīz neizmainītu Vitorija saglabāja līdz pat 18. gadsimtam. Pēc tam pilsēta kļuva par šauru vietējo iedzīvotāju skaita pieaugumam un tās apbūve izgāja no vecpilsētas sienām, laizdamies lejā no pakalna un transformējoties 19. gadsimta neoklasicismam raksturīgajās ēkās, plašajās ielās un laukumos. Savukārt, jaunajos rajonos, kuri ir vairākkārtīgi ieguvuši balvas pilsētplānošanas konkursos, plaša telpa atvēlēta parkiem, skvēriem un apstādījumiem.

Galvenie Vitorijā apskatāmie vēsturiskie objekti ir:

Sv. Marijas katedrāle jeb Vecā baznīca, kā to dēvē vietējie, būvēta laikaposmā no 14. līdz 16. gadsimtam ar lielisku gotisku fasādi, marmorā veidotām Jaunavas Marijas un Svēto skulptūrām un bareljefiem, kas attēlo Pastarās tiesas ainas. 1994. gadā baznīca apmeklētājiem tika slēgta un uzsākti restaurācijas darbi. Darbi uz priekšu virzās lēni, tāpēc pēdējo 20 gadu laikā katedrāli var apmeklēt tikai organizētās grupās, kurām gids parāda ne tikai jau atjaunoto baznīcas daļu, bet arī pakāpenisko dievnama atjaunošanas procesu.

Nevainojamās Marijas katedrāle jeb Jaunā baznīca, kas sākta būvēt 20. gadsimta sākumā neogotiskā stilā. Tā līdz šim brīdim nav pilnībā pabeigta līdzekļu trūkuma dēļ – pietrūkst portiks un divi torņi, kas bija ieplānoti kā Parīzes Notre-Dame torņu līdzinieki. 1969. gadā Jaunā baznīca tika iesvētīta un atvērta publikai. Tajā atrodama vieta 16000 apmeklētājiem un tā ir otrā lielākā katedrāle Spānijā pēc Seviļas katedrāles.

Jāapskata arī Vitorijas pilsētas laukumi, kuri katrs ir atsķirīgs:

Spānijas laukumu ietver vienāda klasiska stila ēkas un šeit atrodas pilsētas Dome. -Provinces laukuma izskats ir nedaudz teatrāls un šeit atrodas Alavas provinces Deputātu palātas pils

Mačetes laukums izvietots nedaudz nepareizā četrstūrī un tas ir mājvieta Sv. Vinsenta baznīcai - pazīstamākais un pilsētnieku iemīļotākais ir Baltās Dievmātes jeb Vecais laukums. Tā malā atrodas Sv. Miķeļa baznīca ar pilsētas svētās patroneses Baltās Dievmātes attēlu portikā Savukārt, muzeju cienītājiem patiks:

Vitorijas Mākslas muzejs, kas izvietots jaukta baroka un romāņu stila pilī, , kas iespaidīgāka iekšpusē nevis no ārpuses, ir mākslas darbs pats par sevi. Muzejs atrodas skaista dārza vidū un tajā apskatāmas gan spāņu, gan basku mākslinieku gleznas

Modernās mākslas muzejs Artium atrodas līdzās vecpilsētai, vietā, kur agrāk atradās autoosta. Tā kolekcija ietver ap 3000 20. un 21. gadsimta spāņu un basku mākslinieku darbus, t. sk. Dali un Pikasso

Arheoloģijas muzejs, kas atvērts tikai 15 gadus atpakaļ un izvietojies modernā, ar vara plāksnēm apšūtā ēkā

Kāršu muzejs, kurā apskatāma spēļu kāršu komplektu kolekcija no visas pasaules

Tiem, kuri paraduši no ceļojuma atvest mājiniekiem vai draugiem kādus suvenīrus, jādodas uz vecpilsētu, kur nelielos veikalos var iegādāties vietējo ražotāju izgatavotos keramikas priekšmetus, izšuvumus, kā arī izstrādājumus no koka un ādas.

Eduardo Dato iela, kas sākas Jaunajā laukumā ( Plaza Nueva) un ved līdz dzelzceļa stacijai, ir Vitorijas pilsētas vispopulārākā iepirkšanās un pastaigu vieta ar neskaitāmiem bāriem, kuros var uzkost kādu no Basku zemei tipiskajiem ptinxo jeb pirkstiņuzkodām un iedzert glāzīti vietējā ābolu sidra vai arī kādu no kaimiņos esošā pasaulslavenā Riohas vīna darīšanas reģiona sarkanvīniem.