Ciemos pie Svētā Antona – tropiskās Kaboverdes vilinājums
Lai vēl vecā gadā varētu aptīt ap degunu sociālo tīklu draugus ar ceļojumu fotogrāfijām teju kā no Brazīlijas tropiskām pludmalēm, jāmēro tikai pusceļš starp Eiropu un sambas dzimteni. Tropiskās Zaļā Raga salas jeb Kaboverde dos iespēju pozēt stāvu, klinšainu kalnu un palmu apēnotu pludmaļu fonā nieka septiņarpus stundu lidojuma attālumā no Rīgas. Mums tuvākie īstie tropi!
Tomēr nokļūšana arhipelāga skaistākajā – Svētā Antona jeb Santu Antau salā, kur šī dižošanās ar nenotikušu Rio ceļojumu varētu notikt, prasa iepriekšēju sagatavošanos, labu izdomu un pacietību.
Dienvidamerikai tuvākā no Kaboverdes arhipelāga ziemeļu salām ir vienīgā, kas palikusi bez savas lidostas. Kalnainais reljefs atstājis tikai vienu vietu pašā okeāna krastā, kur savlaik lidosta tika izbūvēta, taču tā kā šis nelielais klajums atrodas tieši līdzās jūras šaurumam, kurā uzstādīts pasaules ātruma rekords vindsērfingā, varat nojaust, ka stiprie vēji ar drošu aviācijas pakalpojumu nav savienojami, un lidostu pāris gadus pēc atvēršanas, slēdza, un tagad mazie kaboverdieši tur dzenā futbolbumbu.
Jālido uz Sezārijas Evoras vārdā nosaukto lidostu Sau Visentes salā, un pa taisno jādodas uz pasažieru termināli ainaviskajā Mindelu ostā. Šī kuģu piestātne Atlantijas okeāna pašā vidū ir patiešām neparasta, jo ostu veido sen nodzisuša vulkāna krāteris. To no trim pusēm ieskauj Mindelu pilsētas pludmale un robotais, izteiksmīgais Monte Kara kalns, un tikai neliels šaurums savieno ar Atlantijas okeānu. Santu Antau sala, līdz kurai būs jābrauc tikai stunda, šķiet kā mirāža tuksnesī.
Prāmju kustības saraksts, par spīti tam, ka esam Āfrikā, ļoti punktuāls. Pat pārāk punktuāls! Ņemot vērā to, ka starp abām salām kursē tikai divi prāmji dienā, un kuģu satiksme ir vienīgā saikne ar ārpasauli Santu Antau salai, biļetes var būt izpārdotas dienas uz priekšu. Pretēji citur redzētiem stāstiem par ūdens satiksmi attīstības zemēs, kur prāmjus pārlādē līdz pēdējam brīvajam kvadrātcentimetram, un zaķi vēl pamanās piekabināties otrpus margām, Kaboverdē kuģu pārvadājumu drošību uztver nopietni, un, lai nebūtu kārdinājums pārdot vairāk biļešu kā vietu, prāmji vienkārši dodas ceļā ātrāk par sarakstā noteikto laiku. Tad, kad kapteiņaprāt uzņemts maksimālais pasažieru skaits drošai kustībai.
Ja biļete iegādāta, ostā esat laikus, ir labas cerības, ka pēc pāris stundām jau uzņemsiet pašiņus zem palmām. Ceļabiedri braucienā pāri Sau Visentes kanālam būs gan vistas krātiņā, gan sirmmāmiņu bari, kas skaļi dalīsies pieredzētajā Mindelu pilsētas tirgū, gan franču un holandiešu ceļotāji, kas dosies apskatīt Svēto Antonu kājām. Var gadīties, ka arī pavadiņā iesieta cūciņa.
Tiklīdz kuģis pamet dziļos Mindelu ostas ūdeņus, sāksiet kabatā taustīt pēc necaurspīdīga maisiņa vai piekalsiet skatu niecīgajai ostas ēciņai Portu Novu ciematiņā Santu Antau krastā, lūdzoties, kaut šīs mocības (jo šūpo!) beigtos ātrāk. Mocības ir īsas, jo mazāk kā stundas laikā jau būsiet neiederīgi modernajā (tur ir pat eskalators) ostas terminālī, kur pēc brīža Jūs apstās ne pārāk uzbāzīgi, bet pietiekami ieinteresēti auto īpašnieki, kas par aptuveni četrdesmit eiro būs gatavi Jūs visu dienu vadāt pa skaistākajiem salas ceļiem un skatu punktiem.
Tad nu sakiet viņiem, lai ved uz Paul ciematiņu, vai vietiņu, kuras nosaukumu raksta ar jancīgo Xoxo burtu salikumu, bet izrunā kā Šušu. Xoxo sākās, bet Paul ciematiņā okeānu sasniedz krāšņā Paul ieleja, kuras sulīgais zaļums, tropu augļu pārbagātība un draudzīgie, muzikālie iedzīvotāji pārtrumpos jebkuru piedzīvojumu Brazīlijā. Turklāt, bez pārliekiem drošības riskiem. Paul ielejas burvība ir nelielie “mājas restorāni” jeb iespēja par pāris eskudo ieturēt pusdienas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem. Piedāvājumā parasti – cepts gājputns ar vietējiem dārzeņiem, parasti zaļiem tomātiem vai kukurūzas lakstiem. Piedzer šaubīgas kvalitātes dzeramo ūdeni vai medaino alkoholu grogu. Pavisam mazas romāņu valodu zināšanas ļaus ar šiem viesmīlīgajiem pavāriem saprasties.
Tomēr pats skaistākais un “brazīliskākais” ciematiņš Svētā Antona salā saucas Funtaiņjaš (Fontainhas) un piespiedies klinšu sienai pašā salas ziemeļrietumu stūrī. Katrs namiņš lepojas ar savu pasteļtoni, un pa niecīgajām ieliņām lavās vien vistas un pa miegainam runcim. Vienīgā Funtaiņjaš kafejnīca pasniedz vietējo brūvētu Kaboverdes cukurniedru rumu, un piedāvā dambretes spēli ar vietējā alus Strela korķīšiem kauliņu vietā. Laiks te ir apstājies, palmas šalc okeāna vējos, un pat šajā Atlantijas okeāna piekrastes ciematiņā bezmaksas Wi-Fi Jums ļaus atzīmēties kādā no tropiskajiem Brazīlijas nostūriem, pievienojot pāris diezgan ticamas bildes. No Santu Antau, Kaboverdē!
