Pārlekt uz galveno saturu

Grandiozi dabas skati dzimtenē sēja sēklu slavenākā korsikāņa Napoleona Bonaparta vērienam uz pasaules skatuves. Robaini kalni, varenas panorāmas, kas ļauj redzēt Vidusjūru arī no virsotnēm salas vidienē, stāvas (lai gan labi marķētas) pārgājienu takas iedvesmo uz varoņdarbiem!

Elpa kalnainajā franču Vidusjūras salā Korsikā aizraujas ik uz soļa. Kalnainums, jūras klātesamība un trauksmainā vēsture zem siltas Vidusjūras saules sniedz pieredzi, kas nav sastopama citās Vidusjūras salās. Skatu ar Bonifačo vecpilsētu apmēram 80 m augstā klintī droši vien būs redzējis ikviens. Arī senie dženoviešu torņi, kas apjož salu (kopumā to ir ap simts) ir tikai Korsikai raksturīga ainava, kas lieliski iederas klinšainajā piekrastē. Korsikas kalni ir tik augsti, ka divu stundu laikā var paspēt gan paslēpot, gan nopeldēties siltā Vidusjūrā. Kalnu virsotnes te nesauc par kalniem vai smailēm (Franču mont, pic vai sommet), bet gan par adatām (Franču aiguille).

Image removed.

No Francijas Korsika aizņēmusies valodu, gastronomiju, noteikti arī petanka spēli, kas tik raksturīga Francijas dienvidu pēcpusdienām. Līdzīgi kā francūži, korsikāņi ir pragmatiski, lēni lēmuma pieņēmēji, kuru dzīves kārtībā vieta ir arī bon-vivre (labai dzīvošanai). No Itālijas korsikāņiem tikusi saule, iezīmes valodā, vairāki gadsimti Dženovas republikas okupācijas, kā arī maza daļiņa robainas sauszemes skata – uz Sardīniju no Korsikas dienvidiem un uz Elbas salu no Bastijas salas ziemeļaustrumos.

Image removed.

Nedrīkst aizmirst, ka īsu brīdi 18. gadsimtā Korsika bija neatkarīga valsts ar galvaspilsētu kalnainajā Kortē salas centrā. Tas nekas, ka Korte šodien ir Aizputes lieluma mazpilsēta, kuru attīstībā un iedzīvotāju skaitā strauji apsteigušas darbīgā Bastija un itāliskā Adžaksio. Korte joprojām ir Korsikas universitātes mājvieta, un atgādina korsikāņiem par nedaudziem gadiem, kad baltajam karogam ar melno mora galvu līdzās nevajadzēja pacelt vēl citas varas simbolu. Tikai pašiem korsikāņiem vien raksturīgs lepnums par Korsiku, un savdabīgs atturīgums. Mūsu pašu pieredze gan Korsikā pavisam cita. Mājās atgriešanās dienā kanalizācijas akā iekritušās auto atslēgas ārā palīdzēja izķeksēt vesels ciematiņš. Uz siltas akmens sienas atsēdušos gājējus saimniece pati ieaicināja savā dārzā, un cienāja ar saldākajām aprikozēm uz zemes.

Korsikas nepieejamība un, iespējams, arī stiprie priekšstati par saliniekiem, nozīmē masu tūrisma pavisam nesabojātu, tīru un autentisku vidi pašā Vidusjūras centrā. Korsikā nav lielu viesnīcu kompleksu, privāto pludmaļu vai lielu restorānu ceļotājiem grupās. Korsiku lieliski raksturo nokļūšana Kalankos (Les Calanques) – UNESCO aizsargātajos, izcili gleznainajos rietumu Korsikas fjordos, kur sarkanās smilšakmens klintīs robainus līčus izgrauzusi Vidusjūra. Ceļš uz Kalankiem ir viena auto platumā, un, lai izmainītos, tūristu autobusiem nereti nākas doties pa serpentīnu atpakaļgaitā uz iepriekšējo ‘’kabatiņu’’. Drosmīgie un piedzīvojumus alkstošie – Korsika noteikti ir galamērķis Jums!

Image removed.
Up