Melnais ezers. Tam līdzās kafejnīca, kurā draudzīgā atmosfērā ieturējām pusdienas. Pēc maltītes pastaigājoties, radās sajūta, ka ļoti gribētos šeit atgriezties vēlreiz ar mugursomu plecos, pārgājienu zābakos un vismaz nedēļu brīva laika.
Morakas klosteris. Tajā joprojām dzīvo mūki, kas čakli kā bitītes iekopuši klostera teritoriju. Arī pašas bitītes viņiem ir un laiskais kaķis, kas puspievērtām acīm labprāt pozē apmeklētājiem, gozējoties siltajā saulītē.
Iespaidīgais Taras kanjons. (Teic, ka kanjons ir 2. dziļākais pasaulē pēc Kolorādo.) Pa ceļam satikts draugs un slavenais Durdeviča Tara tilts. Tilts ir 365 metrus garš, un 172 metrus zem tā paveras burvīgais kanjons visā savā krāšņumā.
Tivatas promenāde. Lieliskie laikapstākļi iepriecināja ceļotājus jau no paša rīta, un tas bija redzams smaidīgās sejās, pastaigājoties par glīti iekopto un tīro Tivatas promenādi.
Iespējams ainaviskākā daļa no visa ceļojuma - Kotoras līcis, brauciens ar kuģīti, mazpilsēta Perasta un līča centrā saliņa "Our Lady of the Rocks".
Ekskursija uz Albāniju. Arheoloģijas muzejs Skadarā un "Kur pazudis septītais Sniegbaltītes rūķītis?"