Jāņu brīvdienas Samosas salā Grieķijā

Kā izbērtas pērlītes Egejas jūrā atrodas lielākā daļa no 1400 Grieķijai piederošajām salām un Samosa jeb Sama ir aizripojusi vistuvāk Mazāzijai – no Turcijas to šķir tikai 1.6 km platais Mikalis jeb Samosas šaurums.

447 km2 plašā Samosa pieder ziemeļaustrumu Egejas jūras salu grupai un to klāj zaļi meži, lēzeni pauguri, nelieli ūdenskritumi un vīnogulājiem apstādītas terases kalnu nogāzēs. Salas rietumkrastā atrodas gandrīz pusotra tūkstoša metru augstais Kerkis un tikai drusku zemākais Ambelos.

33 tūkstoši Samosas iemītnieku galvenokārt dzīvo kalnu vai piekrastes ciematos un turpina savu tradicionālo, simtgadēm piekopto dzīvesveidu – zvejniecību, kazkopību, biškopību, citrusaugļu un olīvu audzēšanu un, protams, vīnkopību.

Ieskatoties Samosas slavenās vēstures annālēs, nevienu nemaldina mūsdienu salinieku rimtais dienu ritums – tā saistīta ar sengrieķu mītiem par argonautiem un dievu karalienes Hēras dzimšanu. Atkarībā no stāstītāja preferencēm, kā pirmais salas iemītnieks tiks minēts Ageus – viens no argonautu ekspedīcijas dalībniekiem zelta aunādas meklējumos (viņa dēla Samosa vārdā tika nosaukta sala) vai arī jūras nimfas Nereīdas, kuras, palīdzot Poseidonam, centās arī nodrošināt netraucētus seno jūrasbraucēju ceļojumus un atgriešanos dzimtajās ostās.

Atrašanās stratēģiskā jūras ceļu krustojumā, kas savieno kontinentālo Grieķiju ar Austrumiem un Ēģipti, kā arī tuvums senajām Jonijas jeb mūsdienu Turcijas pilsētām, bija ārkārtīgi svarīga salas attīstībai. Nozīmīgajā tirdzniecības centrā, kas reizē bija arī ievērojams jūras spēks antīkajos laikos, saskārās un koncentrējās Vidusjūru apdzīvojošo tautu dažādās kultūras. Šo kultūru artefakti atrodami Samosā ik uz soļa. Škiet, pietiktu iedurt lāpstu sava salas dārza zemē un varētu atklāt jaunu svētnīcu vai vismaz antīkas skulptūras galvu bez deguna.

Sevišķi daudz seno kultūru taustāmie paraugi apskatāmi līdzās kūrortpilsētiņai Pitagorio – te atrodas Samosas svarīgākās iemītnieces Hēras svētnīca – lielākā senajā Grieķijā, kuru Hērodots minējis kā vienu no antīkās pasaules brīnumiem No 155 kolonām, kas apjoza svētnīcu 8.gs. pirms Kristus, laika pārbaudījumus izturējusi tikai viena. Pilsētiņas ostā atrodas bronzas piemineklis slavenajam matemātiķim, kurš devis vārdu pilsētai un kura pēdas virspuse kļuvusi spoža no daudzajiem tūristu glāstiem (iespējams, ka galvenā vēlēšanās ir atcerēties Pitagora teorēmu…). Līdzās Pitagorio atrodas arī romiešu pirtis, kas ietilpa antīkās Samosas atlētikas kompleksā, ko veidoja stadions, cīņas skola un vingrošanas zāle.

Otrs Hērodota pieminētais pasaules brīnums ir Eipalīna ( pazīstamā antīkās pasaules inženiera un projektētāja) akvedukts, kura vidusdaļas tunelis pieejams apmeklētājiem. 1036m garo būvi, lai apgādātu Pitagorio pilsētu ar ūdeni, 8 gs. pirms Kristus lika uzbūvēt Polikrats – legalizējies jūras laupītājs un Samosas salas tirāns, kā arī mākslas un kultūras aizstāvis ( kurš, nomiris tik nelāgā nāvē, ka vēsturniekiem “riebies to aprakstīt”). Tunelis atrodas neuzkrītošā vietā un vergi raka to no divām pusēm, sadures vietā kļūdoties tikai par metru vertikālē un sešiem metriem horizontālē. Ūdensapgādei tuneli izmantoja līdz pat 520. gadam pirms Kristus, bet no jauna atklāja pagājušajā gadsimtā, kad vēlējās pārbaudīt faktus no Hēredota pierakstiem.

Nezināmu iemeslu dēļ Polikrats vajāja Pitagoru, kurš bija spiests slēpties Kerkis kalna austrumu puses alās – faktiski var apskatīt divas alas – vienu, kur antīkais matemātiķis dzīvoja un otru, kurā mācīja matemātiku.

Izpētot Samosu, var apskatīt ne tikai antīkās pasaules pieminekļu atliekas, bet arī pašas salas krāsaino un elpu aizraujošo dabu – Karlovasi ūdenskritumus, kuru kaskādi var atrast dodoties pa fantastiskas piedzīvojumu filmas cienīgu taku cauri mežiem, pāri strautiem un kanāliem, kur ūdens sniedzas līdz krūtīm, augšup pa 60 koka pakāpieniem, pa ceļam atvelkot elpu klintsmalā uzbūvētā koka tavernā, ar velosipēdu izbraukāt kalnainos Samosas ceļus, kā arī gozēties neskaitāmās pludmalēs, gan ļaužu pārpilnās gan arī pilnīgi vientuļās.

Īsti nav zināms, vai vēl viens slavens Samosas salas dēls Ēzops, par kura fabulām ir dzirdējuši visi, pieminējis galveno Samosas eksportpreci, ar kuru sala bija pazīstama jau senlaikos – izcilas kvalitātes muskata vīnu. Jebkurā gadījumā tas obligāti jānogaršo, jo kā nu ne- līdz pat mūsdienām tas tiek lielā apmērā pārdots Vatikānam. Vīnu nav obligāti jādzer no mums ierastajām glāzēm, bet var izmantot jebkurā Samosas suvenīru vekalā nopērkamo Pitagora kausu, kas neļaus pārspīlēt ar izdzertā vīna daudzumu.