Jaunais gads Katarā ar Rixos Gulf Hotel Doha 5* all inclusive viesnīcu

Katara, oficiāli Kataras valsts, atrodas uz mazas tuksnešainas zemes gabaliņa Persijas līcī, kas kā neliels „īkšķītis” atstiepts no Arābijas pussalas. Tai ir tikai viena sauszemes robeža – ar Saūda Arābiju dienvidos, no pārējām debespusēm to ieskauj līča ūdeņi, bet tāda paša nosaukuma šaurums to atdala no otras tuvākās kaimiņvalsts Bahreinas.

Katarā dzīvo drusku vairāk nekā 2.5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem valsts pilsonība ir tikai nepilnai trešdaļai. Pārējie ir emigranti – ieceļojušais darbaspēks, pārsvarā, no nabadzīgajām Dienvidāzijas valstīm.

Kataras teritorija bija reti, bet pastāvīgi apdzīvota jau no aizvēsturiskiem laikiem. Daļa no senajiem klejotājiem berberiem apmetās līča krastos un sāka nodarboties ar pērļu zvejniecību. Pēc islāma reliģijas uzplaukuma, Kataras pussala tika pakļauta vietējam kalifātam. Gadsimtiem ritot, teritoriju pārvaldīja gan vietējās gan ārvalstu dinastijas, līdz XIX gadsimtā, tā nonāca Al Tani dinastijas rokās. Pretojoties konkurējošām cilšu grupām un Osmaņu impērijai, kas iekaroja reģionu XIX/XX gadsimtu mijā, Al Tani meklēja aizsardzību pie Britu impērijas, kuras protektorāts te valdīja līdz pat 1971. gadam, kad Katara ieguva neatkarību.

Kā nabadzīgu nomadu un pērļu zvejnieku valsti, Kataru pazina līdz pat II Pasaules karam, kad 1940. gadā Pussalas rietumdaļā tika atrasta augstas kvalitātes nafta. Karš aizkavēja naftas eksportu līdz pat 40. gadu beigām, taču īstā Kataras bagātība – milzīgi dabasgāzes krājumi tika atklāti vienlaicīgi ar neatkarības iegūšanu un padarīja to par vienu no visturīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, kuriem turklāt nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Valsti arī mūsdienās pārvalda emīrs un tā faktiski ir absolūtā monarhija, lai arī 2/3 no likumdevēja varas locekļiem var ievēlēt vēlēšanās. Katarā valda šariata likumi, kuri par atsevišķiem nodarījumiem paredz miesas vai pat nāves sodu. Tos, kuri lieto alkoholu var nopērt, bet krāpšanā pieķertas sievietes – nomētāt akmeņiem. Sodi neattiecas uz ārzemju tūristiem, kuri nav islāmticīgi, tomēr vietējām tradīcijām atbilstoša uzvedība un ģērbšanās stils tiek sagaidīts no jebkura iebraucēja. Te nav pieņemts parādīties publikā pieguļošā apģērbā, t.sk. pieguļošās biksēs, kā arī atklāt citu skatieniem plecus vai ceļgalus. Oficiālā laulībā nesastāvoši pāri nevarēs apmesties nevienā valsts viesnīcā, bet viendzimuma pāriem pastāv risks nonākt cietumā.

Kataras galvaspilsētā Dohā, kas senāk bija nelielā pērļu zvejnieku apmetne valsts austrumu piekrastē, apmetušies vairāk nekā 80% iedzīvotāju. Pilsēta plešas no Piejūras bulvāra pašā līča piekrastē uz iekšzemi un apvieno gan pirmsmodernisma gan ultra modernisma stila celtnes.

Neskatoties uz reliģijas noteiktajiem ierobežojumiem, Kataras valdnieki ir tomēr centušies uzlabot dzīvi saviem pilsoņiem – gan ar visbrīvāko presi Tuvajos austrumos, gan visplašākajiem un modernākajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Kataras ģeogrāfiskā atrašanās vieta – tirdzniecības ceļu krustcelēs, devusi tai iespēju būt vienam no galvenajiem sarežģītā reģiona savstarpējo sarunu mediatoriem. Mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotāji tomēr nav aizmirsuši, kā aust senatnīgus vilnas paklājus vai apmācīt piekūnu medībām.