Jaunais gads Saules krastā Spānijā ar iekļautu ekskursiju programmu

Kas jāapskata

Malagas, tāpat kā visas Andalūzijas kultūra ir bagātīgs kristīgās pasaules un arābu mākslas mistrojums.

Arhitektūras senākais paraugs pilsētā ir romiešu teātra drupas (1. gadsimts). No mauru mākslas iespaidu atstāj Alkasaba – arābu karaļu uzceltā pils - cietoksnis un Hibralfaro – cietoksnis, kas reizē pilda arī bākas funkciju.

Vecpilsētā galvenais apskates objekts ir katedrāle, kas iesaukta par La – Mankitu jeb dāmu vienroci. 16. gadsimtā Andalūzijas renesanses stilā celtais Malagas galvenais dievnams palicis tikai ar vienu torni, jo otrais tā arī nekad netika uzcelts naudas trūkuma dēļ.

Malaga ir slavena ar saviem muzejiem – to šeit ir vairāk nekā 40. Ievērojamākais, protams, ir pasaulslavenā kubista Pablo Pikaso muzejs ar tajā ietilpstošo, apmēram 150 dažādos daiļrades periodos radīto darbu rotāto galeriju un māju, kurā mākslinieks dzimis.

Mākslas cienītājiem jāapmeklē arī Karmenas Tissenas muzejs, kura kolekcijā plaši pārstāvēta 19. un 20. gadsimtu spāņu glezniecība.

Un vēl – Malagā atrodas pati mazākā baznīca pasaulē – Santa Isabel de Hungria (nepilni 2m²).

Taču nemaz nav laiks jāpavada tikai Malagas saules pielietajos bulvāros, ēnainajās vecpilsētas ieliņās, subtropu augiem greznotajos parkos un Costa del Sol pludmaļu zeltainajās smiltīs – Malaga ir lielisks izejas punkts slavenāko Andalūzijas pilsētu apmeklējumam.

Kordova

Andalūzijas pilsēta Spānijas dienvidos un tāda paša nosaukuma provinces galvaspilsēta Kordova bija Romas provinces kodols gan republikas, gan impērijas laikos. Vēlāk tā kļuva par arābu kalifāta galvaspilsētu un 10./11 gs. – par vienu no pasaules apdzīvotākajām pilsētām, kultūras, finanšu, politisko un ekonomisko centru.

Pēdējā kalifa valdīšanas laikā 13. gs sākumā pilsēta sāka panīkt un arī tad, kad tā pārgāja kristiešu rokās (1236. gadā), tās lejupslīde turpinājās līdz pat 20. gs. sākumam. Kordovai ir otrā lielākā vecpilsēta Eiropā un lielākā pilsētas teritorija pasaulē, kas ietverta UNESCO pasaules vēstures mantojuma sarakstā.

Pilsētas vizītkarte un simbols ir Kordovas Lielā mošeja - katedrāle. Ap mūsu ēras 600 gadu tās vietā bija vestgotu kristiešu Sv. Vinsenta baznīca. Pēc arābu iebrukuma kādu laiku baznīca tika dalīta starp kristiešiem un arābiem, kuri vēlāk atpirka kristiešu pusi. 784 gadā tā, pilnīgi pārveidota mauru tradīcijās, sāka darboties kā kalifāta galvenais dievnams. Trīs gadsimtu laikā dievnams piedzīvoja dažādus arhitektoniskus pārveidojumus, tomēr acīmredzama ir tā līdzība ar Damaskas Lielo mošeju.

Kordovas mošeja ir slavena ar 856 kolonām, kas atbalsta gigantiskas dubultarkas lūgšanu zālē, bagātīgi zeltītām lūgšanu nišām, arkādēm rotātu iekšpagalmu, minaretiem, mozaīkām, krāsaina stikla logiem un ziliem dakstiņiem klātu domu, kas izgreznots ar zvaigznēm.

Pēc tam, kad pilsētu atguva Ferdinanda III karaspēks, mošeja tika pārveidota par kristiešu katedrāli, izmainot daudzas musulmaņu dievnamu arhitektūrai raksturīgās pazīmes. Kristīgās kultūras raksturīgie atribūti baznīcai tika pievienoti līdz pat 18. gs, kas, iespējams, paglāba to no izpostīšanas Lielās inkvizīcijas periodā.

Ronda

Ronda ir mazpilsēta Malagas provincē, kas līdzīgi citām Spānijas dienvidu pilsētām piedzīvojusi visas to vēstures lappuses.

Pilsētas statusu ieguvusi no Jūlija Cēzara, Ronda atšķiras no pārējām ar savu satriecošo atrašanās vietu Serrania de Ronda kalnu grēdas vidū, 120 metru dziļas un 70 m platas aizas malā.

Viens no izcilākajiem vācu valodā rakstošajiem 20. gs. dzejniekiem R.M. Rilke izteicies, ka nekas visā Spānijā nav tik pārsteidzošs kā šī mežonīgā pilsēta. Uz Rondu vērts doties, kaut vai lai tikai šķērsotu kādu no slavenajiem, elpu aizraujošajiem tiltiem pāri aizai, kas dala pilsētu uz pusēm.

Bet ne tikai Rondas trīs tilti ir apskates vērti. Rondā atrodas Spānijas vecākā vēršu cīņas arēna Plaza de toros de Ronda, kura 1784.gadā pilnībā tika uzbūvēta no akmens. Tieši Rondā 18. gadsimtā matadors pirmo reizi nokāpa no sargājošās zirga muguras, lai nostātos aci pret aci ar satrakoto vērsi. Katru gadu septembrī šeit notiek Feria Goyesca, kad matadori uz cīņu mazajā akmens arēnā ierodas tērpušies krāšņā apģērbā, kas veidots balstoties uz Goijas skicēm.

Rondā jāapskata ne tikai vēršu cīņu arēna, bet arī elegantās 16. gs ēkas vecpilsētas centrā, no kurām ievērojamākā ir Casa de Don Bosco, vai rotaļlietai līdzīgais baznīcas Santa Maria de Mayor zvanu tornis.

Fridžiliana un Nēdža

Fridžiliana ir viens no tiem baltajiem Spānijas dienvidu ciematiem, kurš pelnīti ir iekļuvis “10 skaistāko Spānijas ciematu” sarakstā, bet Spānijas Tūrisma padome to atzinusi par “Skaistāko ciematu Andalūzijā”. Tas atrodas apmēram 70 km attālumā no Malagas, Almiharas kalnu nogāzēs un piedāvā vienu no brīnišķīgākajiem Saules krasta panorāmas skatiem.

Fridžilianas ārējais izskats atbilst īstam mauru stilam, un tās vecpilsētas līkumotajās, bruģētajās ieliņās var atrast mazus veikaliņus, tapu bārus un restorānus visām gaumēm. Andalūzijai tipiskās baltās ēku fasādes, kas rotātas ar krāšņiem ziediem pilniem puķu podiem un krāsainiem keramikas akcentiem, ir īsts baudījums katram skaistuma mīļotājam.

Ēka, kurā atrodas Fridžilianas Arheoloģijas muzejs, kas celta 17. gadsimtā, pati par sevi ir mākslas darbs. Ciematā un tā apkārtnē atrastie artefakti šeit ir izstādīti hronoloģiskā secībā – no neolīta laikmeta līdz mūsdienām –, kas apmeklētājiem atvieglo izstādes vēsturiskās vērtības izpratni. Ir arī sadaļa, kas veltīta laikmetīgajai mākslai, kā arī pagaidu izstādes.

Savukārt, Santa Fiora botāniskajā dārzā apmeklētāji var uzzināt par to, kā ciemata vēstures gaitā vietējā veģetācija ir izmantota dažādiem mērķiem, tai skaitā tirdzniecībai, medicīnai, grozu pīšanai un pat smaržu ražošanai.

Kā nozīmīgākie apskates objekti Fridžilianā jāpiemin XVI gs. būvētā fabrika, kurā ar 1909. gadā ražotajām mašīnām joprojām tiek gatavots šī ciemata slavenākais produkts – cukurniedru medus, XVII gs. radītā strūklaka (saukta par Veco strūklaku), ECCE HOMO jeb Kristus kapela, kā arī Arābu cietokšņa drupas.

Pastaigu cienītājus aizraus Tedžidas, Almidžaras un Alhamas Nacionālā parka takas, bet tikai 7 km attālās Saules krasta pludmales patīkami pārsteigs tos, kuri peldes vēlētos baudīt bez ierastās pārpildīto kūrortu kņadas. Saldūdens vannu cienītājiem jāpaiet tikai nedaudz uz augšu gar Higeronas upi, lai atrastu ūdenskritumu kaskādes un dabiski veidojušos peldbaseinus.

Nēdža ir neliela mazpilsēta, kurā iedzīvotāji no senseniem laikiem nodarbojušies galvenokārt ar lauksaimniecību un zvejniecību, bet tūristiem tas liekas unikāls jūras un kalnu sajaukums, kas piedāvā katram tā iemīļotāko atpūtas veidu. Pēdējā pilsētiņa uz austrumiem no Malagas pirms Granadas subtropu klimats apsola vismaz 320 saulainas dienas gadā. Nēdžas 14 pludmales kilometri piedāvā gan stāvas klintis, kas ieslīgt jūrā, gan burvīgus, smiltīm klātus liedagus. No trim Nēdžas upēm visiecienītākā ir Čillara, pa kuras krastiem var doties augšup kalnos gar ūdenskritumiem un elpu aizraujošām ainavām.

Nēdžas alās, kas ir ārkārtīgi populāra apmeklējuma vieta šinī reģionā, var apskatīt stalaktītus, stalagmītus, klinšu gleznojumus un vienu no lielākajām kolonām pasaulē. Alās izvietojies arī teātris, kurā, pateicoties lieliskai akustikai, norisinās ikgadējs “Nēdžas alu festivāls”.

Pašā mazpilsētas centrā atrodas vēl viena no Nēdžas simboliskākajām vietām – “Eiropas balkons” – terase/ balkons, kas izbūvēts uz klints, kas izvirzījusies jūrā un no kura paveras plaši skati uz Vidusjūras ūdeņiem.