Polijas kultūras galvaspilsēta Krakova maija svētku nedēļā

Otrā lielākā Polijas pilsēta, kas atrodas valsts dienvidos, Vislas upes augštecē un kurai izdevās izvairīties no pārvēršanās drupās II. Pasaules kara laikā ir Krakova.

Bijusī karaliskā galvaspilsēta, ar vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules vēsturiskā un kultūras mantojuma sarakstā, tā viegli savieno bagātas un lieliski saglabātas Viduseiropas pilsētas centra pompozitāti ar sensenas un tradīcijām bagātas unversitātes studentu jaunības aizrautību.

Līdz mūsu ēras X gs. šo teritoriju apdzīvoja rietumslāvu ciltis, bet 966. gadā zemes tika apvienotas un pieņēma katolicismu. Nākošajā gadsimtā tika izveidota Polijas karaliste, kas pēc sekojošiem diviem sadrumstalotības gadsimtiem, pie monolītas varenības atgriezās XIV gs. sākumā. 1611. gadā Polijas galvaspilsēta tika pārcelta uz Varšavu un tas deva smagu triecienu pilsētas ekonomikai un krakoviešu pašlepnumam. Nepilnus divus turpmākos gadsimtus Krakovu kontrolēja Austrija un tikai 1918. gadā tā atkal pievienojās Polijai.

Krakovas iedzīvotāji smagi cieta II Pasaules kara laikā, kad pilsētas vācu gubernators sodīja ar nāvi unversitātes pasniedzējus un vismaz 55 tūkstošus vietējos ebrejus nosūtīja uz Aušvices koncentrācijas nometni.

Pēc kara, nonākot PSRS ietekmes zonā, Krakovas apkārtne ātri kļuva par vienu no Polijas rūpniecības centriem – netālu no pilsētas tika uzbūvētas tekstila un pārtikas ražotnes, metālapstrādes un ķīmisko produktu fabrikas. Smagās industrijas strādniekiem bija milzīga loma atbrīvošanās cīņā no sociālisma un ekonomiskajā izdzīvošanā turbulences laikos pēc komunistiskā režīma krišanas.

Mūsdienu Krakova ir pārpilna ar apskates vietām, kuras ir kopumā raksturojamas kā izcils Eiropas pilsētplānošanas paraugs. Tajā harmoniski attīstījušies, uzkrājušies un saglabāti praktiski visi arhitektūras stili sākot no agrīnās romānikas līdz pat modernismam. Lielākā daļa no apskatāmajām vietām ir saglabātas to sākotnējā formā un ar autentisku apdari.

Kā jau katrā vecpilsētā, apskate jāsāk ar tās centrālo vietu. Un Krakovā tas ir Tirgus laukums – kultūras, komercijas un vēsturiskā Krakovas sirds. Laukumu, kas ir viens no senākajiem Eiropā, ielenc apskates vērtas ēkas – īsti arhitektūras pieminekļi pat no XIV gadsimta. Šeit atrodas t.s. Drēbju zāle - ēka, kas tiek uzskatīta par Eiropas pirmo univerālveikalu un kurā pārdeva ne tikai vietējos audumus, bet arī luksusa preces, kas bija ievestas no Austrumu zemēm: ādas, vasku un garšvielas. Ja iepirkšanās neinteresē, tad var ielūkoties muzejā ēkas augšējos stāvos, kur atrodas visplašākā XIX gs. Polijas gleznotāju un skulptoru darbu izstāde valstī.

Tirgus laukuma pretējā pusē, apskates vērta ir Sv. Marijas bazilika – mājvieta pasaules lielākajam gotiskajam altārim , kā arī skatu platformai, kuru var sasniegt pa 300 pakāpieniem.

Otra svarīgākā Krakovas vieta, kas turklāt iekļauta UNESCO sarakstos, ir Vāveles karaliskā pils – vesels komplekss, kas atrodas Vāveles pakalna galā, apm. 15 min. gājiena attālumā no vecpilsētas. Pilī uzturējās Polijas karaļi no XIII līdz XVII gadsimtam, bet tagad tur ierīkots muzejs. Tepat pakalnā var apskatīt Vāveles Katedrāli un Vāveles pūķa skulptūru, kas atrodas blakus lejā plūstošajai Vislas upei un patiešām izpūš liesmas no savas rīkles.

Krakova piedāvā virkni interesantu vietu vecpilsētā, kā arī ārpus tās – Ebreju kvartālu, universitāti, laukumus, dārzus un baznīcas.

Tomēr gribētos pieminēt vietas - "must see" jeb "Jāredz!" ārpus Krakovas pilsētas:

Bohņas sāls raktuves (UNESCO sarakstā), kas neliks vilties pat tiem, kuriem ir šaubas par šādu vietu apmeklēšanas lietderību. Tās ir visvecākās raktuves Polijā un vienas no vecākajām pasaulē. Apmeklētājiem tiek piedāvāts multimediāls piedzīvojums pārsimt metru zem zemes, izmantojot laivas un tūristu vilcieniņu, kā arī veicot nelielu pastaigu kājām. Ceļojums cauri unikāliem ģeoloģiskiem veidojumiem, garām pazemes ezeriem un upēm liek elpai aizrauties.

Ojcovas Nacionālais parks domāts dabas mīļotājiem. Tas ir pašu krakoviešu viens no mīļākajiem nedēļas nogaļu atpūtas maršrutiem. Pavasarī te plaukst Karpatu dižskābarži, un straujās Pradņikas upes izgrauztās gravas krastā apskatāma senā Pjeskovas klints pils, kas pirmo reizi rakstos pieminēta 1315. gadā, bet vairāku īpašnieku veikto pārbūvju rezultātā lepojas renesanses manierisma stila spožumā.

Sirreālu ainavu cienītājiem noteikti jāapmeklē Bledovas tuksnesis – lielākais smiltājs Viduseiropā, kas atrodas tālu no jūras. Pēdējā ledus laikmeta noslēguma rezultāts kļuvis par fona varoni vairākās filmās un apmeklējuma vērtu vietu neparastas apkārtnes mīļotājiem

Veličkas sāls raktuves (arī UNESCO sarakstā). Raktuvju strādnieku izgrebtas sāls skulptūras, grotas un ezeri, kas apgaismoti stratēģiski nozīmīgās vietās – tie ir tikai 2% no milzīgā 245 km garā un 327 m dziļā labirinta, kas izvietojies 9 pazemes stāvos, atvērti tūristu apskatei un liek elpai aizrauties.

Retais Krakovas viesis dodas prom no pilsētas, neaizbraucot uz Aušvices jeb Osvencimas koncentrācijas nometnes memoriālu, kas atrodas apm. 70 km attālumā. Memoriāls joprojām sagalabājis lielāko daļu no nometnes orģinālajām celtnēm, žogiem un ieslodzīto pamestajām mantām. Upuru piemiņa, ko dzīvu uztur nepārtraukti plūstošā apmeklētāju straume, liek cerēt, ka šādi noziegumi nekad vairs neatkārtosies.