Valsts svētki Itālijas gastronomijas galvaspilsētā Boloņā ar JR Hotels Amadeus 4* viesnīcu

Senie etruski bija gudri puiši, kad izvēlējās vietu topošajai pilsētai – starp Reno un Savenas upēm, tieši uz antīkā Emīlijas ceļa (Via Aemilia), 55m virs jūras līmeņa. Jau laikos pirms Kristus, Boloņa jeb Felsina, kā to tolaik dēvēja, bija svarīgs transporta mezgls. Tieši par Itālijas nozīmīgāko ceļu krustpunktu, Boloņu uzskata arī mūsdienās.

Kā jau visā Viduseiropā, arī Itālijas ziemeļdaļa no vienām iekarotāju rokām nokļuva citās, līdz to pilnībā pārpludināja Senās Romas vara. Jau tajos gadsimtos Boloņa kļuva par vienu no bagātākajām Romas impērijas pilsētām, bet 1088. gadā atvērtā Boloņas universitāte, padarīja pilsētu arī par Eiropas intelektuālo centru. Domāta kā galvenā romiešu tiesību apguves vieta, universitāte tomēr ar laiku aptvēra arvien plašākas zinātņu un mākslu nozares. Te mācījies Dante, Petrarka, Tomass Bekets, Roterdamas Erasms, Koperniks u.c.

Agrajos Viduslaikos pilsēta strauji auga, un tieši laikā no XI gs. līdz XIII gs. Boloņā tika uzbūvētas dzīvojamās mājas, kas vienlaikus kalpoja arī par aizsargtorņiem. Mūsdienu Itālijā visvairāk šādu torņu saglabājies San Džiminjani, bet arī Boloņā daži no tiem ir apskatāmi vēl šobaltdien, turklāt divi no tiem ir “krītoši”. Citu ievērības vērto celtņu vidū manāmas galerijas, ar kuru palīdzību mājīpašnieki palielināja dzīvojamo platību uz ielas pusi uzbūvējot vairākus dzīvojamos stāvus virs tām. No XIII gs. galerijas kļuva obligātas katrai jaunbūvei un gadsimtu vēlāk tās sāka būvēt no akmens. Neskaitāmie kilometri galeriju veido Boloņas trotuārus un ir iekļautas UNESCO Pasaulvēsturiskā mantojuma sarakstā.

Mūsdienu Boloņa ir mājvieta daudziem muzejiem, kuri izceļ saglabājušās kultūras un mākslas vērtības. Tā, piemēram, Boloņas Arheoloģiskajā muzejā, kas ir viens no lielākajiem Itālijā, var apskatīt aizvēsturisko, etrusku, grieķu, romiešu un ēģiptiešu kultūru paraugu kolekcijas, Viduslaiku muzejā, savukārt, apskatāmi marmora kapakmeņi, viduslaiku skulptūras, ziloņkaula un bronzas priekšmeti, seni manuskripti. Pilsētas Domes ēku kompleksā atrodamas XIV-XIX gadsimtu audeklu kolekcijas (neaizmirsīsim, ka Viduslaikos Boloņa bija Itālijas zīda ražošanas centrs!). Morandi muzejā eksponēti 218 Džordžo Morandi darbi, kurš bija XX gs. slavenākais Boloņas mākslinieks.

Neapšaubāmi Boloņa ir viena no skaistākajām Itālijas pilsētām. Tās vēsturiskais centrs skaitās otrais vislabāk saglabātais Itālijā aiz Venēcijas.

Kopumā Boloņas kultūra sit augstu vilni un tās 380000 iedzīvotājiem, 80000 studentiem un neskaitāmajiem tūristiem ir plašas iespējas atrast kaut ko sevi interesējošu 14 pilsētas teātros, 43 muzejos, 50 kinoteātros un 200 bibliotēkās.

Nedrīkst nepieminēt, ka Boloņa ir augsti attīstīts rūpniecības centrs, kas svarīgs visa pasaulē. Boloņa jau no viduslaikiem bija pazīstama ar savu mašīnbūvi (jāatzīmē zīda dzirnavas, kas tika uzkonstruētas un darbinātas vispirms šeit!). Mūsdienās Boloņā ražo visdažādākās iepakošanas iekārtas (piem. konfekšu ietinamās mašīnas), motortehnikas, modes un pārtikas rūpniecības jomas paraugus, kā arī dzinējus Ferrari, Lamborghini, Maserati automašīnām un Ducati motocikliem. Itāļiem raksturīgais stils un elegance seko līdzi Boloņas prasmīgajiem meistariem.